Foto: F64
"Latvenergo" gāzi izmantojošās TEC – 2 gaidāmā rekonstrukcija nekādā veidā neietekmēs zaļās atjaunojamās enerģijas attīstīšanu Latvijā, jo tās ir divas nodalāmas jomas, portālam "Delfi" pauda ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).

Viņš norādīja, ka nav pretrunu starp TEC-2 bloka rekonstrukcijas ieceri un zaļās atjaunojamās enerģijas izmantošanas attīstību, jo zaļā enerģija, viņaprāt, nekad nespēs Latvijai dot nepieciešamu elektroenerģijas apjomu. Tai pat laikā Kampars norādīja, ka patlaban visas pazīmes liecina, ka arī turpmāk atjaunojamās enerģijas projekti Latvijā tiks sekmīgi virzīti uz priekšu.

Kampars arī uzsvēra, ka Latvijai ir jārekonstruē jau ilgu laiku kalpojošie TEC ģeneratori. Viņš norādīja - lai nodrošinātu enerģētisko neatkarību, Latvijai ir nevis jāierobežo TEC - 2 rekonstrukcija, bet gan jācenšas veidot savienojumu ar citām ES valstīm, kas sekmētu Latvijas iekļaušanos ES kopējā enerģētikas tīklā.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar pagaidām neoficiālām ziņām, Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas (ERAB) lēmums par 100 miljonu eiro (aptuveni 70 miljoni latu) piešķiršanu TEC-2 rekonstrukcijai bijis pozitīvs.

Pret TEC -2 vērienīgo rekonstrukciju iebilda biomasas ražotāji un vides organizācijas, norādot, ka gāzi izmantojošā jaudīgā TEC-2 pēc rekonstrukcijas faktiski neatstās vietu zaļajai enerģijai. Vairākas ar šķeldas biznesu saistītas asociācijas, kā arī vides un zaļo ideju paudēji lūdza ERAB finansējuma piešķiršanu vismaz atlikt, lai objektīvi izvērtētu, vai Latvijā piemērotāka nebūtu biomasas stacijas būvniecība. ERAB esot pieprasījis no "Latvenergo"  komentāru, tomēr galu galā nolēma līdzekļus piešķirt.
 
Biedrība "Vides aizsardzības klubs" un biedrība "Ceļteka" iebilda TEC-2 ražotnes rekonstrukcijas otrajai kārtai, kurā paredzēts uzstādīt jaunu gāzes - tvaika kombinētā cikla energobloku, atgādinot, ka saskaņā ar ERAB deklarēto vides politiku svarīga ir atjaunojamo, nevis fosilo enerģijas avotu izmantošana.

Vides draugi iepriekš arī pauda bažas, ka projekta rezultātā elektroenerģijas importu aizstās dabas gāzes imports no Krievijas, kas neveicinās privātās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, un tiks bremzēta biomasas izmantošana.

Biomasas nozares pārstāvji arī uzskata, ka rekonstrukcijas rezultātā Rīgas siltumjaudas uz 30 gadiem tiks gāzes stacijai un pilsēta tiks slēgta nozīmīgiem zaļās enerģijas projektiem.

"Latvenergo" vadītājs Kārlis Miķelsons iepriekš medijiem paudis, ka biomasas ražotājiem bija iespēja šādos projektos piedalīties, jo par TEC-2 rekonstrukciju jau spriež vismaz divus gadus, bet "tas bija ātri jādara, nevis tad, kad projekts ir pilnībā gatavs". Viņš arī paudis, ka ar malku Latvijā nevar saražot tik daudz elektroenerģijas, cik nepieciešams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!