Gandrīz pusotru gadu pēc tam, kad valsts pārņēma "Parex banku", Karginam esot sajūta, ka valsts banku pārņēmusi, nemaz nezinot, kā darbojas banku bizness.
Kā ziņots, valsts pēc "Parex bankas" lielāko akcionāru Kargina un Viktora Krasovicka lūguma pārņēma banku 2008.gada 8.novembrī.
Bijušais bankas līdzīpašnieks norāda, ka viņš ir tieši ieinteresēts, lai arī tagad "Parex banka" attīstītos un strādātu ar peļņu.
Komentējot plašsaziņas līdzekļos izskanējušo neoficiālo informāciju, ka aizdomās par iespējamu darbošanos bijušo bankas īpašnieku interesēs no amatiem atcelti divi vadoši bankas darbinieki, Kargins norādīja, ka personāls, kurš savulaik tika pieaicināts darbam "Parex bankā", tika piemeklēts pēc augstas profesionalitātes standartiem, nevis pamatojoties uz principiem "savs - svešs".
"Ja bankas politiskai vadībai veiksme un uzvara saistās ar "aģentu" un "pārstāvju" identificēšanu, tad bankas bilance acīmredzami cietīs," secinājis Kargins.
Savukārt "Parex bankas" Mārketinga un komunikāciju direkcijas vadītāja Maija Celmiņa neapstiprināja izskanējušo informāciju par divu vadošo bankas darbinieku - Finanšu un resursu direkcijas vadītāja Roberta Stuģa un Juridiskās direkcijas vadītāja Ļeva Voronova - atlaišanu saistībā ar aizdomām par viņu darbošanos Kargina un Krasovicka interesēs.
Celmiņa uzsvēra, ka "Parex banka" pagaidām plašākus komentārus par izveidojušos situāciju nesniegs.
Kā ziņots, telekompānija LNT, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņoja, ka lēmumu par divu darbinieku atlaišanu pieņēmusi bankas padome.
Jau ziņots, ka pašlaik noslēguma stadijā ir "Parex bankas" restrukturizācijas plāna sagatavošana un, iespējams, jau rīt, 16.martā, šis jautājums tiks virzīts izskatīšanai valdībā, liecina vairāku avotu teiktais.
Oficiāli komentāri no Finanšu ministrijas un Privatizācijas aģentūras (PA) puses pagaidām netiek sniegti. PA Ārējo sakaru daļas pārstāve Anete Frīdenšteina-Brīdiņa vien uzsvēra, ka "darbs pie restrukturizācijas plāna ir noslēguma stadijā".
Tomēr neoficiāla informācija liecina, ka darbs pie bankas sadalīšanas plāna sagatavošanas varētu būt praktiski noslēdzies un vēl notiekot tikai pēdējās sarunas un tikšanās. Saspringtās darba nedēļas dēļ savu pēdējo vērtējumu plānam pagaidām neesot devis arī premjers Valdis Dombrovskis (JL), tomēr, iespējams, jau šonedēļ šis jautājums tiks virzīts izskatīšanai valdībā, jo līdz mēneša beigām plānam būs vēl jāsaņem Eiropas komisijas atbalsts.
Jau ziņots, ka PA un "Parex" 25.janvārī noslēdza pakalpojuma līgumu ar starptautisko konsultantu "Nomura", kura ietvaros "Nomura" izstrādās "Parex" restrukturizācijas plānu un nodrošinās plāna ieviešanu. Tāpat konsultants organizēs "Parex" un restrukturizācijas rezultātā izveidoto vienību pārdošanu.
Sākotnēji "Nomura" sagatavos restrukturizācijas plānu, kuram jānodrošina Latvijas valsts ekonomisko un finanšu interešu ievērošana. Tāpat konsultants izstrādās stratēģiju un biznesa plānu "Parex" un restrukturizētajām vienībām, kā arī izveidos efektīvu izveidoto vienību pārvaldības modeli. Pēc izstrādātā un Eiropas Komisijā saskaņotā "Parex" restrukturizācijas plāna akceptēšanas valdībā "Nomuras" uzdevums būs sniegt konsultācijas un atbalstu plāna ieviešanai dzīvē. Sadarbības ar konsultantu pēdējais posms paredz nodrošināt veiksmīgu restrukturizētās bankas un restrukturizācijas rezultātā izveidoto vienību pārdošanu.
"Parex banka" 2009.gadu noslēgusi ar 107,5 miljonu latu neauditētajiem zaudējumiem, no kuriem 103,5 miljoni latu ir izveidotie uzkrājumi aktīvu vērtības samazinājumam.
Saskaņā ar Valsts kases datiem Latvijas valsts septiņos termiņdepozītos "Parex bankā" jau bija noguldījusi 622 miljonus latu. Atbilstoši 2009.gada 8.maijā Ministru kabinetā apstiprinātajam bankas restrukturizācijas plānam valsts atbalsts bankai ir ilgtermiņā, kamēr "Parex banka" sāks atmaksāt valsts noguldījumus.
Termiņnoguldījumu procentu maksājumos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem "Parex banka" ir samaksājusi 42,12 miljonus latu.
"Parex bankas" 76,6 % akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - ERAB.