Līdz ar to slānekļa gāzes izpētes un iespējamās ieguves jautājumā Latvijā šobrīd nekas ”ievērības cienīgs” nenotiek un ”bums ir beidzies”, portālam ”Delfi” atzīst par enerģētiku atbildīgajā Ekonomikas ministrijā (EM) un arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā (LVĢMA). Cerības gan pilnībā nav zudušas – atbildīgie sekos līdzi, kā ar slānekļa gāzes izpēti sokas poļiem un arī lietuviešiem, un turpinās vērtēt iespēju nākotnē pētīt slānekļa gāzes ieguves potenciālu arī Latvijas zemes dzīlēs, portālam ”Delfi” norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).
Milžu cīņas un poļu jūsma
Slānekļa gāze ir tā pati dabasgāze, taču atšķirība ir tāda, ka ierasti iegūtā dabasgāze plūst uz zemes augstākiem slāņiem, bet slānekļa gāze atrodas cilmiezī. To ir daudz sarežģītāk un dārgāk iegūt - derīgā izrakteņa iegulās, kas atrodas līdz pat pāris kilometru dziļumā, ar augstu spiedienu ievada ūdens, smilšu un dažādu ķīmisku vielu maisījumu, ar hidrosprādzienu laužot iežus un atbrīvojot tur esošo dabasgāzi.
Pionieris slānekļa gāzes izpētē un ieguvē ir Amerikas Savienotās Valstis (ASV) - tās daudzus gadus pētījušas resursa ieguves iespējas no slānekļa iežiem un pēdējos gados ir kļuvušas par nopietnu konkurentu dabasgāzes ieguves lielvalstij Krievijai. ASV uzņēmumi, kam ir attiecīgas tehnoloģijas gāzes ieguvei no iežiem, aktīvi meklē potenciālos slānekļa gāzes laukus. Tādi ir arī vairākās Eiropas valstīs, lielākie - Francijā un Polijā. Parīze ir skeptiska par slānekļa gāzes ieguvi, jo nevēlas gandēt vidi un piesārņot pazemes ūdeņus, bet ar Poliju ir citādi.
Poļi lika lielas cerības uz slānekļa gāzes ieguvi - pirms pāris gadiem vēlīgi nāca pretim ASV kompānijām, ļaujot tām pētīt slānekļa gāzes potenciālu Polijas zemes dzīlēs. Polija cerēja no dabasgāzes importētājvalsts kļūt par resursa eksportētāju. Taču poļu enerģētikas plānus pamainīs ASV kompānijas "ExxonMobil" šovasar pēc izpētes pieņemtais lēmums pamest atradnes, kur, pēc kompānijas norādītā, neesot konstatētas "ilgtspējīgas komerciāli saistošas ogļūdeņražu plūsmas".
Šāds "ExxonMobil" solis satrieca poļus, taču darbu pie izpētes turpina citas kompānijas, un Polijā joprojām cer iegūt slānekļa gāzi vismaz pašmāju patēriņam nepieciešamajā apjomā.
Bums ir beidzies
Pērn pirmajā pusē - brīdī, kad poļi jau bija uz slānekļa gāzes meklēšanas jūsmas viļņa, - arī Latvijā publiskajā telpā sāka runāt par iespējām pētīt slānekļa gāzes potenciālu valsts zemes dzīlēs. Viens no redzamākajiem runātājiem par dabas resursa iespējamo potenciālu Latvijā bija toreizējais ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V), kurš tagad portālam ”Delfi” saka, ka neatminas, kad un kurš pirmais mudināja vērtēt iespēju pētīt slānekļa gāzes potenciālu Latvijā. ”Tagad es nevaru to precīzi pateikt,” viņš saka.
Kristovskis atzīmē: padomju laiku pētījumi liecina, ka Latvijā ir nogulumi, kas varētu saturēt slānekļa gāzi, tāpēc apspriesta iespēja sākt izpētes darbus, kas nebūt nav lēti. ”ASV varētu izpētīt, vai mums ir tā gāze vai nav,” klāsta Kristovskis, akcentējot, ka šī jautājuma risināšanā iesaistījies arī premjers un arī toreizējais Valsts prezidents. Bijušais ministrs norāda, ka slānekļa gāzes izpētes jautājumu risinājis viena mērķa labad – lai Latvija atrastu alternatīvu Krievijas dabasgāzei, mazinot tās īpatsvaru kopējā Latvijas enerģijas bilancē. ”Tā kā tagad esmu prom, nezinu, kāda tagad ir virzība šajā jautājumā,” saka eksministrs.
ĀM tagad skaidro, ka līdz šim notikušas divas ekspertu vizītes. 2011.gada oktobrī Latvijas eksperti no LVĢMC, EM un ĀM apmeklēja ASV, bet otra bija ASV Ģeoloģijas dienesta eksperta vizīte Latvijā šogad janvārī. "Pārstāvis no ASV Ģeoloģijas dienesta ieradās, lai iepazītos ar informāciju par nogulumiem, paskatītos, kādi ir pētījumi, kādi ir rezultāti un dotu pirmo vērtējumu, vai šeit ir potenciāls slānekļa gāzes ieguvei vai nav. Kopš tās vizītes gandrīz gads jau ir apkārt, viss ir pieklusis un aktivitātes vairs nav [..] Bums ir beidzies," portālam "Delfi" nosaka LVĢMC Perspektīvo resursu sektora vadītāja Ināra Nulle.
Pēc simtiem miljonu gadu - varbūt būs
Taujāta, vai pārsteidz ASV intereses zudums par iespēju pētīt slānekļa gāzes potenciālu arī Latvijas zemes dzīlēs, LVĢMC ģeoloģe noskalda: "Absolūti nē.” ”Es kā ģeologs, vērtējot datus, kas pašlaik ir pieejami, varu secināt, ka slānekļa gāzes ieguves iespēja Latvijā ir ļoti niecīga, jo nav ģeoloģisko priekšnoteikumu." Šādu striktu vērtējumu iepriekš pauduši arī zinātnieki – pat par spīti tam, ka Latvijā līdz šim nav bijuši specializēti pētījumi slānekļa gāzes potenciāla noteikšanai.
Nulle skaidro: ņemot vērā, ka padomju laikos daudzviet aktīvi meklēja naftu, ierīkojot dziļurbumus, ir pētījumi par melnā zelta potenciālajiem krājumiem arī Latvijas zemes dzīlēs. Šī resursa ieguvei Latvijas dienvidrietumu daļā ir potenciāls, bet tas nav liels, kas arī joprojām tiek pētīts. Tur, kur ir nafta, vajadzētu būt arī tās cilmiežiem, kas varētu saturēt arī lielāku vai mazāku gāzes daudzumu. Tomēr, lai veidotos gāze, nepieciešami citi apstākļi - gan augstāks spiediens, gan temperatūra.
"Latvijā naftas cilmieži tiek vērtēti kā nenobrieduši vai ļoti agrā brieduma stadijā, lai no tiem izdalītos nafta. Latvijā līdz šim nav atklātas ievērojamas naftas iegulas, jo tā galvenā naftas veidošanās vieta, tā sauktā ”ogļūdeņražu virtuve”, mūsu reģionā ir atradusies Polijā, Lietuvā arī labāka situācija. Latvijas pašos rietumos ir agrā brieduma ieži - proti, nogulumi atradušies tādos apstākļos zemes dzīlēs, lai nafta tikko kā varētu sākt izdalīties no tiem," saka Nulle, skaidrojot: ja reiz naftas cilmieži ir pašā brieduma sākumstadijā, tad diez vai Latvijas zemes dzīles satur arī gāzi.
"Pēc kādiem vairākiem desmitiem, simtiem miljonu gadu varbūt būs gāze slānekļos Latvijas zemes dzīlēs pietiekamā apjomā," spriež speciāliste.
Joprojām cer uz amerikāņiem
EM Enerģētikas departamenta referents Raimonds Vite portālam "Delfi" klāsta, ka vienu brīdi slānekļa gāzes izpētes un ieguves temats Latvijā plaši apspriests, bet tagad viss ir pieklusis un šī jautājuma virzība ir apstājusies. Tiesa, pēc ASV ekspertu vērtējuma pabeigšanas EM apsver iespēju gatavot informatīvo ziņojumu valdībai par esošo situāciju, un valdība varētu lemt par turpmāko rīcību.
EM pārstāvis lēš, ka, iespējams, amerikāņi ir nolēmuši koncentrēties uz slānekļa gāzes izpēti vietās, kur tam ir lielāks potenciāls - Poliju. "Amerikāņi, šā gada sākumā iepazīstoties ar mūsu datiem, secināja, ka slānekļa gāzes potenciāls Latvijā ir ļoti neliels, mazliet ticamāka ir iespēja no Latvijas teritorijā sastopamajiem cilmiežiem iegūt naftu, bet arī šī iespējamība ir vērtējama kā neliela. Esošās informācijas precizēšanai būtu nepieciešama papildu izpēte, bet tā ir dārga [..] Acīmredzot negrib tērēt nedz laiku, nedz naudu par lietu, kur nav īsti skaidrs, vai to ir vērts darīt," saka Vite.
Arī Nulle pieļauj, ka amerikāņus interesē izpēte vietās, kur viņi redz lielāku resursa ieguves potenciālu. "Teritorijas ar mazāku potenciālu tomēr atstāj vēlākam laikam," lēš ģeoloģe. Viņa vienlaikus uzsver, ka atbalsta jaunu, mūsdienīgu izpēti, jo līdzšinējie pētījumi par ogļūdeņražiem Latvijas dzīlēs ir veci, un pa šiem gadiem izpētes tehnoloģiskās iespējas ir krietni pavirzījušās uz priekšu. "Jebkura izpēte ir pozitīva un dotu daudz informācijas par zemes dzīļu ģeoloģisko uzbūvi un tās īpašībām, ne tikai par šo tēmu. Nekad neteikšu, ka izpēte nebūtu lietderīga. Galu galā tā arī saliktu punktus uz "i"," saka Nulle.
ĀM arī nav atmetusi cerības par padziļinātu un finansiāli ietilpīgu izpēti par slānekļa potenciālu Latvijā. "Latvijas zemes dzīlēs varētu būt atrodama slānekļa gāze (shale gas), bet slānekļa naftas (shale oil) iespējamība ir lielāka. Paliek atklāts jautājums par finansējumu šādam pētījumam, kas prasa veikt vairākus kilometrus dziļus pazemes urbumus ar modernām tehnoloģijām, kādu Latvijas rīcībā nav," skaidro ministrijā.
Iestādē atzīmē, ka nevar izslēgt iespēju, ka slānekļa potenciāls Latvijā varētu būt ievērojami būtiskāks, nekā pašreizējie teorētiskie aprēķini. "Tāpēc, apzinoties šī energoresursa spēju būtiski ietekmēt globālo enerģētikas tirgu, uzmanīgi sekojam attīstībai Ziemeļamerikā un Eiropā, jo īpaši Baltijas jūras reģiona valstīs (Polija, Lietuva u.c.). Turpināsim izvērtēt iespējas slānekļa potenciāla izpētei nākotnē, ņemot vērā gan iespējamo komerciālo guvumu, gan ieguves izmaksas un riskus apkārtējai videi," norāda ĀM.
Šķērslis - zemes dzīles zemes īpašniekam
EM speciālists gan atzīmē, ka papildus sarežģījumus izpētei varētu radīt tas, ka Latvijā atšķirībā no citām Eiropas valstīm zemes īpašniekam pieder arī zem tā īpašuma esošās zemes dzīles un tajās esošie derīgie izrakteņi. Tādēļ, ierosinot licences laukuma ogļūdeņražu izpētei un ieguvei noteikšanu, kompānijai būtu jāvienojas ar visiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumā tā plāno veikt izpētes un ieguves darbus.
LVĢMC pārstāve atzīst, ka līdz šim divi zemju īpašnieki Dienvidkurzemē interesējušies par slānekļa gāzes potenciālajiem resursiem viņu īpašumā. Šis skaits nav liels, ja salīdzina, piemēram, ar savulaik daudzajiem interesentiem par naftu Rietumlatvijā, ieskaitot Gudenieku apkaimi, kur atrodas pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados atklātā Kuldīgas naftas atradne. Arī Valsts zemes dienesta (VZD) dati liecina, ka nesenā ažiotāža par slānekļa gāzes potenciālu nav iekustinājusi zemes tirgu Dienvidkurzemē.
Dienesta pārstāvis Andris Sproģis portālam "Delfi" norāda, ka tur pēdējo divu gadu laikā darījumi notiek ārkārtīgi reti. "Ja notiek, tad ar piejūras zemēm, bet arī ļoti maz, pārpircēju aktivitātes nav jūtamas, protams, ja vien darījumi netiek realizēti, pārdodot juridisku personu, kam pieder īpašums – tādā gadījumā īpašnieku maiņa ne pie mums, ne Zemesgrāmatā neatspoguļojas, jo formāli zemes vai ēku īpašnieks paliek juridiska persona, mainās juridiskas personas īpašnieki," skaidroja Sproģis. "Principā var teikt, ka darījumi iezīmētajā apgabalā praktiski nenotiek".