Diskusijā par Latvijas enerģētiskās atkarības mazināšanu no Krievijas gāzes enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš atzina, ka Baltijas reģionā plānotie jaunie enerģētikas projekti - Polijas un Lietuvas gāzes vada savienojums vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļi - Latvijā nevarēs pilnībā aizvietot "Gazprom" piegādāto gāzi.
Vaicāta, vai var uzskatīt, ka arī nākotnē "Gazprom" gāzes piegādes Latvijai būs drošas, AS "Latvijas Gāze" Starptautisko attiecību daļas vadītāja Andra Ješinska uzsvēra, ka piegādes ir absolūti drošas.
"Atskatoties vēsturē, kad Latvija atguva neatkarību, Latvijas attiecības ar Krieviju bija daudz saspringtākas nekā patlaban. Arī tolaik neviens nenovēroja gāzes piegādes pārtraukumus. Tā kā Latvija par gāzi maksā regulāri, nevaram iedomāties situāciju, ka gāzes piegādes tiktu pārtrauktas," norādīja Ješinska.
Arī AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs kliedēja bažas par "Gazprom" gāzes piegāžu drošību, uzsverot, ka "nevajag zīmēt apokaliptiskas ainas".
"Krievijas cauruļvadu kapacitāte Eiropas Savienības virzienā ir 220 miljardi kubikmetru dabasgāzes gadā. Reālā piegāde ir ap 160 miljardiem kubikmetru. Cita alternatīva Krievijai eksportēt gāzi caur sašķidrinātās dabasgāzes mehānismiem ir 14 miljardi kubikmetri gadā. Līdz ar to Krievijai tas ir reāls valūtas sūklis, ko tā nekad netaisīs ciet," pauda Žīgurs.
Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs piekrita minētajam, ka vēsturiski nav bijušas problēmas ar gāzes piegādi no Krievijas, taču, pēc viņa domām, neatkarīgi no vēsturiskās pieredzes - enerģētiskās drošības aspekts ir svarīgākais. "Patlaban ir jauna ģeopolitiskā situācija, ar ko ir jārēķinās," uzsvēra ministrijas eksperts.
