Foto: F64

Savā ziņā Eiropas finansējums ir kā narkotikas, kas var radīt viltus sajūtas, ka viss iet spoži, komentējot neskaidrības par ES finansiālo atbalstu dalībvalstīm pēc 2020. gada, pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

"Pagaidām ir šā perioda projekti, tāpat arī notiek darbs pie nākamā perioda finanšu instrumentiem," sacīja Kučinskis. "Protams, mēs aktīvi domājam par šiem jautājumiem, īpaši tautsaimniecības sadaļā. Mēs arī apzināmies Eiropas struktūrfondu ieguldījumus. Patiesībā ES finansējums savā ziņā ir kā narkotikas, kas var radīt tādu viltus sajūtu, ka investīcijas tiek piesaistītas. Bet mums vajag vairāk piesaistīt investīcijas no privātajiem sektoriem, ne tikai no ES. Investīciju vides sakārtošanu paredz arī valdības rīcības plāns," pastāstīja valdības vadītājs.

Kučinskim piekrita arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, sakot, ka nepieciešams attīstīt gan iekšējās, gan ārvalstu investīcijas, padarot Latviju neatkarīgu no ES fondu finansējumiem. "Mums vienmēr ir jābūt gataviem dažādiem scenārijiem, varbūt 2020. gadā mēs tiksim ieskaitīti attīstīto valstu starpā un fondu finansējums mums ies secen," sacīja Vējonis. Tāpēc ir svarīgi, lai investīciju vide būtu uzņēmējiem pieņemama un tas ir svarīgākais valdības darbs, uzskata prezidents.

Jau vēstīts, ka ASV vēstniece Latvijā Nensija Bikofa Petita trešdien Saeimā pauda - mūsu valstij ir nepieciešams uzlabot klimatu investīcījām, jo ASV ir gatava darīt vairāk, lai palīdzētu Latvijai sasniegt ekonomisko izaugsmi un pārticību, bet nereti ASV uzņēmumi atduras pret jautājumiem, kas kavē investīciju plūsmu Latvijā - gan ēnu ekonomiku, gan investīcijām ne pārāk draudzīgo nodokļu politiku.

Iepriekš ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina, ka Latvijai jāiemācās zināmā mērā tikt vaļā no ES fondu atkarības.

Patlaban nav skaidrības par to, kāds varētu būtu ES finansiālā atbalsta dalībvalstīm modelis pēc 2020. gada, un tiek diskutēts, vai nav jāvirzās prom no grantu principa, piemēram, tā vietā nodrošinot dalībvalstīm aizdevumus. Ministra ieskatā patlaban gan neesot pamata domāt, ka Eiropa pēc 2020. gada varētu atkāpties no kohēzijas principiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!