Foto: F64
Pirms sestdien paredzētās visu triju Baltijas valstu premjeru tikšanās, kur plānots pieņemt izšķirošo lēmumu par piemērotāko vietu sašķidrinātā gāzes termināļa (SGT) būvei Baltijas reģionā, lietuvieši nākuši klajā ar konkrētākiem plāniem šāda termināļa izveidei savā zemē un ka esot atrasts gāzes piegādātājs, taču ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) un arī laikraksta "Diena" uzrunātie eksperti lietuviešu paziņoto pagaidām neuztver pārāk nopietni.

"Lietuvieši turpina virzīt savas intereses un panākt, lai terminālis tiktu būvēts pie viņiem. Šī valstu cīņa [par piemērotāko vietu termināļa būvei] turpinās," laikrakstam sacīja Kampars, kurš lietuviešu paziņoto uztver kā atbildes reakciju uz šonedēļ notikušo diskusiju par iespējamajām SGT būves vietām Latvijā.

Šonedēļ Rīgā notikušajā konferencē minētas četras varbūtējas SGT būves vietas Latvijā - Rīga, Ventspils, Liepāja un Vidzemes piekraste. Laikraksts norāda, ka, lai gan Latvijai ir lielākas priekšrocības, piemēram, gāzes tīklu infrastruktūra, katra no Baltijas valstīm paudusi gatavību SGT attīstīt pie sevis.

Sestdien Tallinā plānotā Baltijas valstu premjeru tikšanās var kļūt par izšķirošu pagrieziena punktu par SGT būves vietu. Tā Baltijas valstīm līdz jūnijam jādara zināma Eiropas Komisijai (EK), kas solījusi finansiālu atbalstu šim projektam. EK norāda, ka Baltijas reģionā ir nepieciešams viens SGT, tāpēc tā atbalstīs to, par ko valstis spēs vienoties. EK ir visai pārliecināta, ka šādu vienošanos Baltijas valstis spēs panākt.

Taču Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks nupat paziņojis par noslēgto saprašanās memorandu starp "Klaipedos nafta" un ASV enerģētikas kompāniju "Cheniere Energy" par dabasgāzes piegādi Klaipēdā iecerētajam SGT. Termināli plānots sākt būvēt jau šogad un pabeigt 2014. gadā, tas nodrošinātu Lietuvas vajadzības un tam būtu arī potenciāls eksportam uz Baltijas kaimiņvalstīm.

Ekonomists Tālis Linkaits par lietuviešu paziņojumu laikrakstam sacīja: "Pirmā doma, kas radās, lasot lietuviešu paziņoto, bija tāda, ka redz, kā sanācis ar to Baltijas valstu vienotību." Patlaban izskatās, ka lietuvieši ir apņēmīgāki SGT būvēt savā zemē, neskatoties uz to, vai būs EK atbalsts vai ne, uzskata Linkaits.

Savukārt enerģētikas eksperta Jura Ozoliņa ieskatā lietuvieši vēlas būt soli priekšā kaimiņiem. "Latvijā, man šķiet, sarunas tik tālu nav aizgājušas," lēš Ozoliņš un atzīst, ka nodoms pirkt izejvielu no ASV "vēl nenozīmē to, ka tas tā arī notiks".

Ekonomists Ģirts Rungainis lietuviešu plānus laikrakstam vērtē kā mārketinga triku, lai panāktu SGT būvi Lietuvā. Arī Kampars kaimiņvalsts paziņoto uztver kā sabiedrisko attiecību gājienu, lai pirms Baltijas premjeru tikšanās izceltu savus panākumus SGT virzībā. Ministrs uzskata, ka lietuviešu iecerētajā termiņā projektu nav iespējams pabeigt un bez finansiāla EK atbalsta projekta realizēšana nav iespējama. "Sarunās par Latviju kā piemērotāko vietu SGT būvei liksim uzsvaru uz Baltijas valstu solidaritāti," sacīja Kampars un atgādināja par Latvijas atbalstu Lietuvā plānotajai Visaginas atomelektrostacijai.

Eiropas Parlementa deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) laikrakstam sacīja, ka lietuviešu galvenās bažas par SGT Latvijā ir SIA "Itera Latvija" un tās prezidenta Jura Savicka intereses projektā, jo Kampars vēloties, lai terminālis būtu Rīgā, kur Savickis piedāvājis zemi. "Viņi zina šo situāciju, seko līdzi un šo argumentu izmanto," laikrakstam sacīja Zīle, kurš pārliecināts: kamēr Latvijas valdība skaidri nepateiks, ka Krievijas, ar to saistītām kompānijām un kapitālam nebūs saistības ar SGT, lietuviešus būs grūti pārliecināt par SGT Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!