Miltu izmaksas maizes gala cenā atkarībā no tās šķirnes var būt 10–15%, laikrakstam saka AS "Hanzas maiznīca" mārketinga un tirdzniecības direktors Edijs Vegners. Savukārt Latvijas Maiznieku biedrība aprēķinājusi, ka miltu izmaksas veikalos nopērkamā maizē varētu būt ap 11%, pārējais ir mazumtirdzniecības uzcenojums, kas var būt pat līdz 36%, citas izejvielas, darba algas, izmantotā enerģija, loģistika un citas komponentes.
Taču augstās graudu cenas, kas rezultējas arī dārgākos miltos, ir pēdējais piliens maiznieku pacietības kausā – divus gadus cenas noturētas zemas lielās konkurences dēļ, bet nupat vairs nav iespējams pašiem maizniekiem absorbēt izmaksas, kas tikai kāpj, norāda laikraksts.
Pēdējo gadu laikā maizes cepšana ne tuvu vairs neesot tā pelnošākā nozare. "Hanzas maiznīcai" peļņa pērn samazinājusies par 74%, bet otram lielākajam tirgus dalībniekam "Fazer maiznīcai" pērn zaudējumi bijuši 253 000 latu apmērā. Arī maizes patēriņš Latvijā krities – tās ražotājiem iegriež gan nepārdomāti dietologu izteikumi, gan arī lielveikalu ķēdes, kas pašas ķērušās pie maizes cepšanas.
Pagaidām lielie spēlētāji, cīnoties par pircēju maciņiem, turējušies pie iespējami zemākās cenas, taču nupat pieejamās jaudas izsīkst arī pašiem. "Ir indikācijas, ka rudenī miltu cenas celsies, visticamāk, arī maize rudenī kļūs dārgāka 2–5 santīmu robežās," laikrakstam saka Vegners.
Viņš gan norāda – tas būs beidzamais solis, ko katrs maiznieks izvērtēs pats.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
