Foto: DELFI
Lielākie mežizstrādātāji pērn spējuši palielināt mežizstrādes apjomus, tomēr ir uzņēmumi, kuru darbības apjomi dažādu iemeslu tomēr ir sarukuši, liecina laikraksta "Dienas Bizness" (DB) pētījums par lielākajiem mežizstrādātājiem pagājušajā gadā.

Lielāko mežizstrādātāju virsotnē pērn lielas izmaiņas nav notikušas – lielākā uzņēmuma statusu šajā nozarē tāpat kā pēdējos piecos gados saglabājis SIA "Latsin", liecina DB apkopotā informācija. Uzņēmums pērn izstrādājis 1,06 miljonus kubikmetru koksnes, (pērn – 812 tūkstošus kubikmetru).

Otro vietu DB izveidotajā topā ieņem SIA "Metsalitto Latvia" ar 700 tūkstošiem kubikmetru (2009.gadā – 520 tūkstoši kubikmetru), bet trešo – SIA "RKT Pluss" ar 530 tūkstošiem kubikmetru (2009.gadā – 480 tūkstoši kubikmetru). Savukārt ceturtajā vietā ir Latvijas kokapstrādes gigants "Latvijas Finieris", kas pērn izstrādājis 407 tūkstošus kubikmetru koksnes, ievērojami kāpinot apjomus salīdzinājumā ar 2009.gadu, kad izstrādāti 295 tūkstoši kubikmetru.

Laikraksts norāda, ka klimatiskie apstākļi gada sākumā un gada nogalē, turklāt apaļkoksnes cenas tirgū ir būtiskākie faktori, kas ietekmējuši mežistrādes apjomus ne tikai Latvijā.

Daudzi mežizstrādātāji domā, ka nākamajos gados daudz būs atkarīgs no tā, cik aktīvi būs privātmežu īpašnieki. Kā vēl viena problēma tiek minēts fakts, ka Igaunijā ir ieviesta akcīzes nodokļa atlaide mežizstrādē un mežsaimniecisko darbu veikšanai, bet Latvijā nav, un tas kaimiņiem samazina darbu izmaksas un ceļ nozares konkurētspēju, kas vēl būtiskāk ir situācijā, kad Latvijā atkal aug izmaksas, īpaši degvielas, bet robežkontrole starp Latviju un Igauniju jau vairs nepastāv, vēsta DB.

Vēl viens būtisks jautājums daudziem mežizstrādātājiem tuvākajos gados būs tehnikas atjaunošana, daļa aptaujāto par to neuztraucas, daļa – uzskata par problēmu, ziņo laikraksts.

SIA "Latsin" ir pirmais un pagaidām vienīgais mežistrādes uzņēmums, kuram izdevies mežistrādes apjomu pacelt virs viena miljona kubikmetru, norāda DB. Uzņēmuma neto apgrozījums pērn pieaudzis par trešdaļu, turklāt tīrā peļņa sasniegusi 1,4 miljonus latu. "Tas ir sūra darba rezultāts apvienojumā ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos lielākajos meža nozares izejvielu un arī koksnes izstrādājumu tirgos," laikrakstam norādījis SIA "Latsin" valdes loceklis Varis Sīpols.

Lielo izstrādes apjomu izdevies sasniegt, pateicoties vairākiem faktoriem. 2009.gada rudenī "Latsin" pirmo reizi startējis AS "Latvijas Valsts meži" mežizstrādes pakalpojumu sniedzēju konkursā, un ieguva tiesības sniegt šo pakalpojumu 0,334 miljonu kubikmetru apjomā, vēl 70 000 kubikmetru – paša uzņēmuma ilgtermiņa mežistrādes līgumplatībās, un pārējais apjoms – 0,6 miljoni kubikmetru – izstrādāts privātajos mežos.

Sīpols atzinis, ka šogad uzņēmums tik lielu izstrādes apjomu vairs nesasniegs – viņš prognozē, ka izstrādās 0,8 miljonus kubikmetru meža. Viņaprāt, būtiskākais nav liels apjoms, bet gan pasūtījumu izpilde un uzņēmuma finansiālās darbības rādītāji. Lai arī pērn iespētais mežizstrādes apjoms ir lielākais "Latsin" vēsturē, labākie darbības rādītāji bijuši 2007.gadā, kad koksnes cenas sasniedza augstāko punktu, vēsta DB.

"Prognozēju, ka vairāku jaunu kokskaidu granulu ražotņu, kā arī biomasas koģenerācijas staciju ienākšana tirgū paaugstinās mazvērtīgās koksnes cenas un apturēs tās eksportu, vienlaikus tai tiks pievienota augstāka pievienotā vērtība šeit pat Latvijā," laikrakstam paudis Sīpols. Viņš neredz pamatu bažām par to, ka līdz ar samazinātiem ciršanas apjomiem valsts mežos šogad varētu būt apaļkoksnes deficīts. "Ja ekonomiskās situācijas uzlabošanās turpināsies arī 2012.gadā, tad gan cīņā par apaļkoksnes resursiem varētu sākties zināma grūstīšanās tirgū," atzīst Sīpols. Viņaprāt, šajā situācijā daudz ko noteiks privātmežu īpašnieku aktivitātes.

Sīpols arī norāda, ka liela ietekme uz mežizstrādes biznesu ir klimatiskajiem apstākļiem.

Uzņēmējs atzīst, ka gan mežizstrādes pakalpojumu, gan mazvērtīgās koksnes – papīrmalkas, malkas, meža šķeldas - iepirkumos nākas konkurēt ar tādiem pircējiem, kuri nodokļus maksā tikai daļēji un pārējo izmaksā aploksnēs, "taču valsts šos pelēkās ekonomikas darboņus nespēj, nevēlas vai arī nemaz tā īsti negrib apkarot, bet nodokļus maksājošam uzņēmuma ar tiem bieži vien nemaz nav iespējams sacensties".

Viņš vēlas ne tikai dzirdēt un redzēt plānu "ēnu ekonomikas" apkarošanai, bet arī daudz vairāk vēlas redzēt konkrētu rīcību nodokļu nemaksātāju izslēgšanai no tirgus. Viņaprāt, nodokļu administrācija aktīvi kontrolējot nodokļu maksātājus, taču ļoti kūtri darbojoties ar tiem, kuri visus darījumus "taisa krūmos".

"Diemžēl valsts nesaprot, ka, palielinot nodokļus, tiek stimulēta pelēkā ekonomika, ko pierāda tā pati akcīzes nodokļa palielināšana dīzeļdegvielai – plaukst kontrabandas dīzeļdegvielas tirdzniecība, tiek izdomātas unikālas shēmas, kā nozagt šo produktu, bet rezultātā valsts saņem mazāk akcīzes nodoklī," norāda Sīpols.

SIA "Latsin" pērn nodokļos samaksājis 3,1 miljonu latu – pievienotās vērtības nodoklis bijis nedaudz vairāk kā 2,05 miljoni latu, iedzīvotāju ienākumu nodoklis – 0,52 miljoni latu un sociālais nodoklis – 0,51 miljons latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!