Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto shēmu, "Latvenergo" dibinātu tīklu aktīvu sabiedrību, kurai piederētu tīklu aktīvi. Ar iekšējo normatīvo aktu tiktu noteiktas neatkarības prasības, ierobežojot "Latvenergo" tiesības iejaukties meitasfirmas ikdienas operatīvajos jautājumos un lēmumos. Jaunā uzņēmuma funkcijas būs pārvades sistēmas tehniskā ekspluatācija un aktīvu iznomāšana PSO.
EM norāda, ka jau šobrīd AS "Augstsprieguma tīkls" pilda visas PSO funkcijas un ir uzņēmusies saistības pret tirgus dalībniekiem Latvijā un kaimiņvalstu PS. "Augstsprieguma tīklam" ir arī visi nepieciešamie līgumi nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšanai un apstiprināti pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi, tāpēc lietderīgi būtu to noteikt par neatkarīgo sistēmas operatoru. Jaunā "Latvenergo" meitasfirma iznomātu "Augstsprieguma tīklam" pārvades sistēmu kopā ar tās tehniskās ekspluatācijas pakalpojumiem, saņemot nomas maksu.
EM norāda, ka "Latvenergo" piederošo "Augstsprieguma tīklu" vajadzēs atsavināt par labu ministrijai, kuru ar lēmumu noteiks valdība. Tas nepieciešams, lai panāktu direktīvā noteikto, ka "Latvenergo" un "Augstsprieguma tīkla" kapitāla daļu turētājs nav viena un tā pati persona. EM sola, ka, nodalot PSO īpašumtiesības, tiks vērtēta arī nepieciešamība nodot AS "Latvenergo" valsts kapitāla daļu pārvaldīšanu no EM citai ministrijai, "lai novērstu interešu konfliktu starp enerģētikas politikas un atsevišķa uzņēmuma interesēm".
EM ierosina "Augstsprieguma tīkla" kapitāldaļas apmaksāt no līdzekļiem, kas iegūti no "Latvenergo" koncerna maksājuma par valsts kapitāla izmantošanu, proti, dividendēs izmaksātās peļņas daļas. Ministrija norāda, ka "Latvenergo" 2009.gada neauditētā peļņa ir aptuveni 19,7 miljoni latu, savukārt "Augstsprieguma tīkla" provizoriskā kapitāla daļu vērtība pārdošanas brīdī varētu būt aptuveni 50 tūkstoši latu.
EM norāda, ka šim nodalīšanas modelim ir vairākas priekšrocības: tam nav ietekmes uz valsts budžetu; salīdzinot ar pārējiem modeļiem, tam ir arī mazāka ietekme uz "Latvenergo" aizņēmumu portfeli. Šādā gadījumā izmaksu pieaugums būtu kontrolējams un neatstātu būtisku ietekmi uz elektroenerģijas gala tarifiem. Turklāt PSO darbosies nepārtraukti, jo tam nebūs jāslēdz jauni līgumi un no jauna jāapstiprina sistēmas pakalpojumu tarifi.
Kā trūkumus EM norādīja to, ka PSO šajā risinājumā nav pārvades sistēmas īpašnieks. Tāpat būs jāpalielina PSO darbinieku skaits un jāieceļ jauna valde.
Par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā valdība noteica Ekonomikas ministriju (EM). EM līdz gada beigām būs jāizstrādā tiesību aktu projekti, kas nepieciešami, lai realizētu izvēlēto koncepcijas modeli, un jāiesniedz tie izskatīšanai valdībā.
Modelis paredz izveidot neatkarīgu sistēmas operatoru un nodrošināt direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz neatkarīgā sistēmas operatora un pārvades sistēmas īpašnieka neatkarību.
Tāpat EM likumos būs jāiestrādā direktīvā noteiktie principi par regulējošās iestādes – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) – neatkarīgo statusu un rīcībspēju. Atbilstoši direktīvas prasībām EM būs jānodrošina SPRK tiesības regulēt neatkarīgo sistēmas operatoru un pārvades sistēmas īpašnieku.
Valdība nolēma arī atļaut AS "Latvenergo" dibināt meitas sabiedrību, kas veiks pārvades un sadales sistēmas aktīvu pārvaldīšanas funkciju. EM līdz februāra vidum jāiesniedz valdībā informācija par "Latvenergo" kapitāla daļu turētāja maiņu un paredzamo AS "Augstsprieguma tīkls" kapitāla daļu turētāju.
Kā vēstīts, līdz 3. martam Latvijai ir jāievieš 2009.gada 13.jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu. Tās mērķis ir vēl tālāka elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas nodalīšana no darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvades sistēmu.
Vasarā EM pārstāve Evita Urpena norādīja: "Nenodalot tīklus no ražošanas un piegādes darbībām, pastāv risks ne vien saskarties ar diskrimināciju tīkla vadīšanā, bet arī risks, ka vertikāli integrēti uzņēmumi zaudē stimulu veikt pienācīgus ieguldījumus tīklos. Īpašumtiesību nodalīšana pārvades līmenī uzskatāma par visefektīvāko līdzekli, lai nediskriminējoši veicinātu ieguldījumus infrastruktūrā, jaunu dalībnieku taisnīgu piekļuvi tīklam un pārredzamību tirgū."
Atbilstoši direktīvas prasībām PSO īpašumtiesību nodalīšanā ir iespējami trīs darbības modeļi - veikt pilnīgu īpašumtiesību nodalīšanu, iecelt neatkarīgu sistēmas operatoru vai norīkot neatkarīgu pārvades operatoru.
Latvijas valdība izvēlējusies otro variantu, un EK neatkarīga sistēmas operatora modeļa ieviešanu uzskata par alternatīvu risinājumu, lai efektīvi nodalītu elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas darbības no darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvades sistēmu.
Atšķirībā no pilnas īpašumtiesību nodalīšanas otrais modelis pieļauj saglabāt pārvades sistēmu vertikāli integrēta uzņēmuma - koncerna "Latvenergo" – sastāvā. Tomēr darbības, kas saistītas ar PSO funkciju pildīšanu - pārvades pakalpojuma sniegšana, pārvades sistēmas un tai pieslēgto ģenerējošo vienību operatīvā vadība, balansēšana, elektroenerģijas plūsmu dispečervadība, pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecības vadīšana, ilgtspējīgas pārvades sistēmas plānošana, dalība Eiropas pārvades sistēmu operatoru apvienībā "ENTSO-E" u.c. - ir jānodala no vertikāli integrēta uzņēmuma.
Kā ziņots, Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA "Lursoft" informācija liecina, ka "Augstsprieguma tīkla" apgrozījums 2009.gadā sasniedza 74,3 miljonus latu. Uzņēmums pērn strādājis ar 11,3 miljonu latu zaudējumiem.
"Augstsprieguma tīkla" apgrozījums 2008.gadā bija 73 miljoni latu, bet zaudējumi - 2,31 miljons latu.
"Augstsprieguma tīkls" ir koncerna "Latvenergo" meitasuzņēmums. "Augstsprieguma tīkls" pārvades pakalpojumus sniedz kopš 2005.gada 1.septembra. Uzņēmums apkalpo visas valsts teritorijā esošās 330 kilovoltu un 110 kilovoltu elektropārvaldes līnijas un nodrošina apakšstaciju un sadales punktu uzstādīto iekārtu ekspluatāciju, apkopi un remontu.