Ir situācijas, kad uzņēmums kādu brīdi eksistē bez valdes ar pārstāvības tiesībām, tomēr tas nevar būt ilgstoši, jo šajā laikā uzņēmuma darbība ir ierobežota. Iemesli, kāpēc uzņēmumi palikuši bez valdes, var būt dažādi. Piemēram, Komerclikums paredz valdes loceklim tiesības jebkurā brīdī atstāt amatu akciju sabiedrībā, tāpat ir situācijas, kad uzņēmuma vienīgais dalībnieks un valdes loceklis nomirst vai arī tiek īstenotas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā minētās iespējamās sankcijas, nosakot aizliegumu personai ieņemt valdes locekļa amatu uzņēmumā, kā rezultātā tas var palikt bez valdes, atsaucoties uz "Lursoft" pētījuma datiem, skaidro laikraksts.
Šobrīd, kā raksta "Dienas Bizness", ir kopumā 33 719 SIA un akciju sabiedrības, kurām patlaban nav valdes ar pārstāvības tiesībām. Pēdējos gados šādu uzņēmumu skaits audzis vidēji par 10 000 gadā, savukārt šī gada pirmajās 40 dienās tas palielinājies jau par 1300 uzņēmumiem. Vairumā gadījumu uzņēmumi, kuri patlaban eksistē bez valdēm, jau ilgstoši vairs neveic saimniecisko darbību. To apliecina arī fakts, ka tikai 17% jeb 5 718 no visām SIA un akciju sabiedrībām, kuras patlaban ir bez valdēm, iesniegušas gada pārskatus par 2014. gadu.
"Lursoft", analizējot bez valdes palikušās SIA un akciju sabiedrības, secinājis, ka to kapitāldaļas līdztekus vietējiem uzņēmējiem pieder arī ārvalstniekiem, vairākumā gadījumu no kaimiņvalstīm. Proti, savu kapitālu šajos uzņēmumos ieguldījušas 1500 personas no Krievijas, 1244 no Baltkrievijas un 1221 no Lietuvas. Mazāk investoru, kopumā 715, reģistrēti no Igaunijas, bet no Ukrainas – 373.
"Skaitļi ir katastrofāli. Uzņēmums bez valdes ir tas pats, kas cilvēks bez galvas. Tie ir miruši uzņēmumi, kuri joprojām atrodas dzīvo vidū un jauc statistiku, maldinot citus uzņēmējus, politiķus un sabiedrību, turklāt tiek tērēti nodokļu maksātāju resursi – valsts budžets – šādu uzņēmumu uzturēšanai gan Uzņēmumu reģistra, gan arī Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzēs," intervijā laikrakstam sašutumu neslēpj bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Māris Gulbis.
Viņaprāt, šie milzīgie skaitļi prasa nekavējošu rīcību no atbildīgo valsts iestāžu puses. "Jābūt stingrai, nevis ļenganai nostājai, jo tie ir 33 000 uzņēmumu bez galvas, nevis 3300," intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" sacījis Gulbis.