Lietuva šogad ir atzīta par 36.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, kas ir par piecām pozīcijām labāks sniegums nekā pērn. Savukārt Igaunija ir atkāpusies par vienu pozīciju un šogad atzīta par pasaulē 30. konkurētspējīgāko valsti 140 valstu vidū.
Valstu reitings veidots pēc trim apakšindeksiem: pamatprasības, kur Latvija ieņem 37.vietu, efektivitātes pastiprinātājiem, kur mūsu valsts ierindota 39.vietā, inovāciju un modernizācijas faktoros Latvija ieņem vien 58.vietu. Lietuva ieņem attiecīgi 35., 36. un 37.vietu, bet Igaunija - 21., 28.un 31.vietu.
No pamatprasību kritērijiem Latvija makroekonomiskās vides novērtējumā šogad ieguvusi 31.vietu reitingā, veselības aprūpes un pamatizglītības rādītājā - 37.vietu, bet institūciju un infrastruktūras rādītājos attiecīgi 48.un 49.vietu.
Jaunākajā WEF pētījumā no efektivitātes pastiprināšanas jomām vislabākais sniegums Latvijai ir darba tirgus efektivitātē - 25.vieta pasaulē. Savukārt augstākās izglītības kvalitātes kritērijā Latvija ieņem 32.vietu, tehnoloģiskās gatavības jomā - 33.vietu, preču tirgus efektivitātes rādītājā - 34.vietu, finanšu tirgus attīstības jomā - 37.vietu, bet tirgus izmēra rādītājā mūsu valsts ir 94.vietā pasaulē.
Savukārt uzņēmējdarbības izsmalcinātības un inovāciju rādītājā Latvija ieguvusi attiecīgi 60.un 62.augstāko novērtējumu pasaulē.
Pasaulē konkurētspējīgāko valstu pirmais trijnieks šogad saglabājies nemainīgs: Šveice, Singapūra un ASV, kam seko Vācija, Nīderlande, Japāna, Honkonga Somija, Zviedrija un Lielbritānija.
Ķīna saglabājusi 28.vietu, Krievija no 53. vietas pērn pakāpusies uz 44. pozīciju šogad, Turcija ieņem 51.vietu (45.vieta pērn), bet Indija - pakāpusies no 71. uz 55.vietu. No Eiropas Savienības valstīm vissliktākais sniegums ir Grieķijai, kas saglabājusi 81.pozīciju.
Viszemākā konkurētspēja pasaules valstu vidū ir Burundi, Sjerraleonei, Mauritānijai, Čadai un Gvinejai.
Pētījumā iekļauti dati par 140 pasaules valstīm, kuru konkurētspējas aprēķināšanai ņemti vērā tādi rādītāji kā situācija makroekonomikā un izglītībā, tirgus darbības efektivitāte, informācijas sabiedrības attīstība un inovācijas. Kopumā izvērtēti vairāk nekā 100 rādītāji, un kopumā tika aptaujāti vairāki tūkstoši uzņēmēju, kuri sniedza savu viedokli par valstīm, kurās viņi nodarbojas ar biznesu.
