Latvijas ekonomikas un politiskā stabilitāte ļāvusi sasniegt strauju iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu un nodrošina cerīgas nākotnes prognozes, tomēr vairākās jomās reformas ir "iestrēgušas" un konstatēti būtiski trūkumi, piektajā pēcprogrammas uzraudzības misijas ziņojumā norāda Eiropas Komisija.
Ziņojumā teikts, ka makroekonomiskā, fiskālā un politiskā stabilitāte ir ļāvusi Latvijai sasniegt strauju IKP pieaugumu, un par spīti Ukrainas krīzes iespējamām negatīvajām ekonomiskajām sekām prognozes 2014. un 2015.gadam ir visumā cerīgas.
Pozitīvi novērtēts tas, ka 2014.gada nodokļu politikas likumdošanas pakete paredz nodokļu samazinājumu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, pārvietojot nodokļu slogu uz citiem avotiem un pastiprinot cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tiek prognozēts, ka valsts parāda līmenis 2015.gadā saruks līdz 33% no IKP, pateicoties ES aizdevuma atmaksai (ap 4,8% no IKP).
Tomēr vizītes laikā vairākās valsts politikas jomās tika konstatēti būtiski trūkumi. Valdības gatavība saglabāt stabilu fiskālo politiku, ieskaitot nesen pieņemtā Finanšu disciplīnas likuma normu ievērošanu, vairs nešķiet tik pārliecinoša kā iepriekšējo vizīšu laikā, secinājusi Eiropas Komisija.
Ir arī pazīmes, kas liecina, ka būtiskas reformas ir atliktas vai zaudējušas tempu. Tas attiecas uz valsts uzņēmumu centralizētas pārvaldes ieviešanu, mazākuma akciju pārdošanu un profesionāļu iecelšanu uzņēmumu valdēs un padomēs. Tāpat uz priekšu praktiski nevirzās ne reformas augstākajā izglītībā un zinātnē, ne saņēmēju materiālā stāvokļa pārbaudes pirms sociālo pabalstu piešķiršanas, ne elektrības un gāzes tirgus tālāka liberalizācija, ne Būvniecības likuma pieņemšana.
Arī reformas ar mērķi panākt profesionālāku valsts pārvaldi norit lēni, piemēram, vienotas atalgojuma sistēmas noteikšana un profesionālas personāla atlases ieviešana augstākajiem amatiem. Jāpievērš uzmanība arī tādām problēmām kā medicīnas pakalpojumu pieejamības uzlabošana un veselības nozares finansējums.
Eiropas Komisija atgādina, ka vairāku reformu īstenošana bija daļa no Latvijas apņemšanās, iestājoties eirozonā, tostarp valsts kapitālsabiedrību reformu pēc vairākkārtējas atlikšanas apsolīts ieviest 2014.gadā, bet pašlaik skaidrs, ka tā "neizkustēsies" vismaz līdz 2015.gadam.
Tā kā Latvija nule kā pievienojusies eirozonai, ir būtiski paātrināt šīs reformas, lai paaugstinātu tās konkurētspēju, norādīts ziņojumā.
