Autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" biedri otrdien ārkārtas kopsapulcē nobalsoja par esošās padomes atcelšanu, aģentūra LETA uzzināja sēdē.
Vairāki biedri bija rosinājuši lemt par padomes locekļu atsaukšanu no amata. No padomes tika atsaukti visi 15 padomes locekļi.
Padomē darbojās SIA "Tukuma auto" valdes loceklis Māris Lipkins, SIA "Kaiti Sped" direktors Ainārs Kairis, SIA "ATEK" prezidents Vladimirs Butanovs, SIA "Mobile-A" vadītāja Raja Alvatere, SIA "Trans V" īpašnieks Aleksandrs Narožnijs, SIA "Ātrums-D" direktors Vasilijs Razaščonoks, SIA "Norma-A" līdzīpašnieks Andris Podgornijs un SIA "Rall" līdzīpašnieks Arnolds Laizāns.
Tāpat no padomes tika atsaukta AS "Rīgas starptautiskā autoosta" valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule, SIA "Lignum" direktors Uldis Līviņš, SIA "Prizma" valdes loceklis Aivars Kārkliņš, SIA "AAG" īpašnieks Gints Bujāns, SIA "IVI Trans" pārstāvis Igors Kaļsins, SIA "Ilgas" pārstāve Gaļina Malahova un SIA "Brigs AB" pārstāvis Jānis Jurgelevičs.
Biedru kopsapulcē otrdien tiks lemts par jaunas padomes ievēlēšanu. Atbilstoši asociācijas statūtiem, padome ievēl valdi, tādejādi jaunā padome varēs lemt par esošās valdes likteni.
Pašreiz valdē ir asociācija prezidents Valdis Trēziņš, ģenerālsekretārs Jānis Āboltiņš un izpilddirektors Aivars Buls.
Padome no biedru puses tika kritizēta par asociācijas budžetu, tāpat padomes sēžu protokolos nav atrasts neviens iebildums valdei, kas liekas aizdomīgi. Viņa arī pauda, ka asociācijas padome tērē pārāk daudz līdzekļus biroja uzturēšanai, algām, automašīnām un citām lietām.
Autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" biedri otrdien kopsapulcē pārmeta vadībai no starptautiskās asociācijas IRU Latvijas asociācijai pārskaitītā miljona eiro līdzekļu slēpšanu no biedriem un vēlās, lai šī nauda tiktu sadalīta starp biedriem.
Kopsapulcē valdes ģenerālsekretārs Jānis Āboltiņš skaidroja, ka no starptautiskās transporta organizācijas IRU pērn asociācija ieguva 1,093 miljonus eiro, bet šogad 1,101 miljonu eiro eiro.
Iemesls, kāpēc šāda nauda ieskaitīta, sākās 1995. gadā, kad IRU pārgāja uz citu karnešu apdrošināšanas sistēmu. Tas saistīts ar procesu, kurā IRU tiesājās ar apdrošinātāju AON, kura ieskaitīja līdzekļus IRU.
Tā kā daudzām asociācijām ir grūts finansiālais stāvoklis, IRU nolēma daļu no fondiem atgriezt asociācijām. Finanšu līdzekļi tika sadalīti proporcionāli tam, cik daudz karnetes katra asociācija ir iegādājusies periodā no 1995.gada. Starp visām asociācijām kopā tika sadalīti 30 miljoni Šveices franki.
Kāda asociācijas biedre pārmeta, ka nekur pārskatos šāda summa neparādās, turklāt valde neesot informējusi biedrus par šādas naudas ienākšanu asociācijas kontos. Sieviete vairākkārtīgi aicināja Āboltiņu parādīt, kur gada pārskatā parādās miljons eiro.
Kāds cits biedrs aicināja naudu sadalīt starp asociācijas biedriem, uzsverot, ka tā ir visu biedru nauda. Uz biedru pārmetumiem, ka tie netika informēti par šādiem līdzekļiem, Āboltiņš norādīja, ka aprīlī uz asociācijas biedru sapulci atnāca 37 cilvēki, kuri par naudas esamību tika informēti.
Vairāki biedri pārmeta, ka valde šo naudu ir slēpusi, savukārt Āboltiņš un asociācijas prezidents Valdis Trēziņš to noliedza.
Trēziņš vairākkārt atkārtoja, ka likumiski naudu nevar sadalīt pārvadātājiem pat ja to vēlētos, tāpēc valde meklē veidus, kā šos līdzekļus izmantot asociācijas vajadzībām. Pašreiz nolemts naudu kompensēt caur karnetēm, nosakot diferencēto biedra naudu - 0 eiro.
"Latvijas auto" izpilddirektors Aivars Buls arī biedriem pastāstīja, ka likums neļauj dalīt asociācijas līdzekļus, izņemot tad, ja asociācija tiek likvidēta.
Jautājuma izskatīšanas noslēgumā kāds no biedriem ierosināja izveidot komisiju, kas līdz 31. decembrim izvērtētu saņemto IRU līdzekļu pamatojumu un sadalīšanu starp biedriem vai naudas izmantošanu asociācijai.
Biedri atbalstīja šādu priekšlikumu.
Otrdien notiek "Latvijas auto" biedru sapulce. Dienaskārtībā tiek izskatīts jautājums par "Latvijas auto" padomes paustajām bažām par centieniem pārņemt organizācijas vadību un tās līdzekļus.
"Ja atsevišķiem biedriem izdosies ar reiderisma metodēm panākt mūsu valsts autopārvadātājus pārstāvošās asociācijas padomes un pēcāk arī valdes nomaiņu, nākamais solis būs organizācijas likvidēšana, jo tas ir vienīgais likumīgais veids, kā iegūt aptuveni divus miljonus eiro, ko "Latvijas auto" pēdējā gada laikā ir saņēmusi no starptautiskās transporta organizācijas IRU," uzskata Trēziņš.
"Latvijas auto" prezidents skaidroja, ka starptautiskā organizācija IRU Latvijas asociācijai ieskaitījusi 1 238 688 Šveices franku. "Ņemot vērā, ka karnešu pārdošanas apjoms samazinās ne tikai Latvijā, bet arī citās IRU dalībvalstīs, tika pieņemts lēmums sniegt finansiālu atbalstu asociācijām no IRU investīciju fondiem, un, izmantojot iepriekšējās sadales metodiku, IRU vadība sadalīja naudu asociācijām," atzina Trēziņš.
Līdzšinējā asociācijas vadība jau iepriekš biedrus ir informējusi gan par naudas izcelsmi un iemesliem, kādēļ tā tika pārskaitīta, gan arī par zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" atzinumu par likumiskajām iespējām šo naudu izlietot.
Lai sniegtu biedriem labumu no šīs naudas veidā, kas atbilst gan asociācijas statūtiem, gan likumdošanai, 2017. gada izskaņā "Latvijas auto" padome pieņēma lēmumu, ka daļa no IRU saņemtās naudas tiks ieguldīta, lai nodrošinātu biedriem atlaidi par katru karnetes iegādi, atceļot diferencēto biedru naudu, tādēļ daļa no saņemtās IRU naudas jeb 422 280 eiro ir novirzīta ieņēmumu zudumu segšanai 2018. gadā.
"Mums nav likumīgu tiesību šo naudu vienkārši "izdalīt" biedriem. To ir iespējams izdarīt tikai tajā gadījumā, ja asociācija tiek likvidēta. Tādējādi atsevišķu biedru īstenotās aktivitātes, ar reiderisma metodēm atcelt esošo padomi, ir vērtējamas kā centieni iznīcināt asociāciju. Ja tiks īstenots šāds scenārijs, lai ar nelikumīgiem līdzekļiem tikt pie IRU naudas, ilgtermiņā zaudētāji būs visi," pauda Trēziņš.
