Latvijas Bankas padome uzskata, ka, sekmējot tautsaimniecības atgriešanos makroekonomiskās stabilitātes zonā, ir nepieciešams ierobežot pārāk straujo iekšzemes pieprasījumu. Inflācijas kāpums pēdējo mēnešu laikā apstiprina līdzšinējo analīzi, proti, pārāk straujais iekšzemes pieprasījuma kāpums ir arvien nozīmīgāks inflāciju noteicošs faktors. Inflācija bremzē Latvijas eksportu, jo strauji augošu ražošanas izmaksu apstākļos mazinās ražotāju konkurētspēja galvenajos eksporta tirgos.
Lai mazinātu makroekonomisko nelīdzsvarotību, ekonomiskās politikas veidotāju rīcība jāvērš uz valdības izdevumu un kreditēšanas pieauguma ierobežošanu. Latvijas Banka atzinīgi vērtē valdības apņemšanās neveikt budžeta grozījumus šogad un veidot budžetu ar pārpalikumu nākamajiem gadiem. Savukārt, reaģējot uz norisēm finanšu tirgos, procentu likmju paaugstināšana ir centrālās bankas solis naudas pieprasījuma mazināšanā.
Pašlaik ir svarīgi, lai konsekventi un pilnā apjomā tiktu īstenoti Saeimas apstiprinātie pretinflācijas pasākumi, turklāt augstas inflācijas situācijā vajadzētu būt gataviem šos dokumentus nepieciešamības gadījumā papildināt. Jāapzinās, ka plāna iedarbība nebūs tūlītēja, daudzi pasākumi ir ar ilgstošu efektu, un tā pirmie rezultāti varētu būt redzami gada beigās, norāda banka.
Refinansēšanas likme iepriekšējo reizi celta par 0.5 procenta punktiem līdz 5,5% no šī gada 24. marta. Obligāto rezervju norma bankām un ārvalstu banku filiālēm kopš 2005. gada 24. decembra ir 8%.