Latvijas eiroparlamentāriešu atskaite: kas padarīts darbā EP un kas turpmāk iecerēts?  (28)

Visiem astoņiem no Latvijas ievēlētajiem deputātiem - Ivaram Godmanim (LPP/LC), Sandrai Kalnietei (V), Krišjānim Kariņam (V), Aleksandram Mirskim (SC), Alfrēdam Rubikam (SC), Inesei Vaiderei (V), Robertam Zīlem (VL! - TB/LNNK) un Tatjanai Ždanokai (PCTVL) - īsās un koncentrētās atbildēs lūgts nosaukt šogad svarīgākos trīs paveiktos darbus un minēt arī nākamgad iecerētās būtiskākās trīs lietas darbā EP. Lūgto darba vērtējumu un nākamā gada plānus sniedza septiņi no Latvijas ievēlētie EP deputāti, izņemot Mirski, kura pārstāvji nesniedza šādu vērtējumu Mirska aizņemtības dēļ.

Būtiskākās trīs lietas, kas paveiktas šogad darbā Eiropas Parlamentā:

1.Būdams budžeta komitejas loceklis un savas politiskās grupas (ALDE) Ēnu ziņotājs (atbildīgais) par 2011.gada ES budžetu, esmu piedalījies 2011.gada budžeta grozījumu izstrādē un pieņemšanā, palielinot finansējumu tiešmaksājumiem un kohēzijai (struktūrfondiem) arī Latvijai.

2.Būdams, īpašās parlamenta komitejas, kas bija izveidota lai sagatavotu EP nostāju nākamās ES Budžeta daudzgadu finanšu rāmja 2013-2020 izveidei, piedalījos gan priekšlikumu izstrādē, gan to pieņemšanā šajā Parlamenta nostājā, t.sk., balsojot "Pret" priekšlikumiem, samazināt robežu no 4% uz 2.5% IKP jaunajām ES dalībvalstīm, t.sk., Latvijai. Kā arī balsojot "Pret" pārejas  reģionu izveidošanu jaunajā Kohēzijas politikā.

3.Būdams, EP Budžeta komitejas loceklis- aizvietotājs sagatavoju un iesniedzu budžeta komitejā 2 viedokļus par tās attieksmi pret Parlamenta Reģionālās attīstības komitejā sagatavotajām rezolūcijām, saistītām ar problēmām struktūrfondu apgūšanā 2007-2011.gadā, kuri tika arī pieņemti. Kā Budžeta komitejas pastāvīgais ziņotājs par ES struktūrfondu apguvi visās ES dalībvalstīs, regulāri, ik mēnesi, gatavoju operatīvos datus par ES struktūrfondu apguvi, kas tiek pievienoti ikmēneša budžeta komitejas sēžu oficiāliem pamatdarba materiāliem.

Būtiskākās trīs lietas, ko iecerēts paveikt nākamgad darbā Eiropas Parlamentā:

1. Esot savas politiskās grupas(ALDE) ēnu ziņotājs par Eiropas Parlamenta leģislatīvās jaunās ES kohēzijas politikas paketes nostājas izstrādi 2014-2020, izstrādāšu savus priekšlikumus, t.sk., Pret Kohēzijas līdzekļu samazināšānu jaunajām konverģences dalībvalstīm, t.sk., Latvijai.

2. Darbojoties Budžeta komisijā, kā vienīgais no Baltijas valstu deputātiem, izskatot 2012.gada budžeta grozījumus un 2013.gada budžeta projektu iesniegšu un balsošu par priekšlikumiem, kas nesamazina, bet palielina ES līdzekļu izlietošanu jaunajās, konverģences dalībvalstīs(Latvijai).

3. Būdams, ES - Baltkrievijas delegācijas, ES-Vidusāzijas valstu delegācijas loceklis, kā arī starpparlamentārās ES un sešu Austrumeiropas valstu struktūras (EURONEST) dalībnieks, visos dokumentos, ko izstrādā minētās struktūras, veicināšu labu, ekonomiski pamatotu, t.sk., Latvijai izdevīgu attiecību veidošanu ES-Austrumeiropas partnerattiecību kontekstā.

Būtiskākās trīs lietas, kas paveiktas šogad darbā Eiropas Parlamentā?

Latvijai nepieciešama tautsaimniecības izaugsme, ko var sasniegt caur vienotu un stipru Eiropu ar pēc iespējas atvērtu un brīvu tirgu. Tas ir mana darba mērķis, strādājot Eiropas Parlamentā, kurā darbojos divās komitejās - Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā. Tajās tiek lemti visi jautājumi, kas saistīti ar tautsaimniecību Eiropas Savienībā (ES).

Enerģētika ir nozīmīga nozare, kas ietekmē visas tautsaimniecības jomas. Latvijas lielākais izaicinājums enerģētikā ir milzīgās importa atkarības (ap 63%) no Krievijas naftas un gāzes samazināšana. Tā ir nevēlama gan piegādes drošības ziņā, gan patērētāju cenu stabilitātes un politiskās ietekmējamības ziņā.

Lai pēc iespējas pasargātu savus patērētājus, Latvijas interesēs ir panākt gāzes tirgus liberalizāciju un konkurences izveidošanu. Vienīgā iespēja to panākt ir uzbūvējot sašķidrinātās dabas gāzes termināli un pilnībā atdalot gāzes tīklu no Gazprom meitas uzņēmumiem. Enerģētikā esmu strādājis pie vairākiem parlamenta ziņojumiem, iesniedzot priekšlikumus un pārliecinot kolēģus par atbalstu starpsavienojumu izveidei, lai saslēgtu Latvijas un visu Baltiju ar ES kopējiem enerģētikas tīkliem. Tā piemēram, strādājot pie gāzes drošības regulas, izveidoju izpratni par Baltijas valstu pilnīgu izolētību no Eiropas enerģētikas tīkliem. Līdz ar to stratēģijā par ES enerģētikas infrastruktūras attīstību līdz 2020. gadam panācu, ka viena no galvenajām ES prioritātēm ir Baltijas valstu enerģētiskās izolētības izbeigšana.

Tāpat ir panākts, ka ES enerģētikas stratēģijas vīzijā līdz 2020.gadam iestrādātas tādas Latvijai nozīmīgas prioritātes kā vienota enerģētikas tirgus izveide, starpsavienojumu pilnveidošana un konkurences ieviešana. Līdz ar šīs stratēģijas apstiprināšanu, ES ir apņēmusies finansiāli atbalstīt sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecību Baltijas valstīs. Lai saņemtu šo atbalstu, Baltijas valstīm jāvienojas par termināļa celtniecību, kuram visloģiskākā un izdevīgākā vieta neapšaubāmi ir Rīga.

Savukārt, pavisam nesen pašvaldībām ir kļuvis pieejams finansējums no atjaunojamo energoresursu fonda, kura kopējais apjoms pārsniedz 800 miljonu eiro. Fonds ir kā palīdzība uzņēmējiem ekonomikas krīzes apstākļos iegūt finansējumu un vienlaikus arī samazinātu ES atkarību no importētiem energoresursiem. Pirms gada strādāju pie tā, lai izveidotu likumdošanas pamatu šādam fondam, tagad tas jau ir pieejams.

Latvijas interesēs ir stipra Eiropa, diemžēl šobrīd mēs redzam, ka Grieķijas draudīgā situācija apdraud ne tikai Grieķiju, bet visu eirozonu. Ekonomikas jomā pēdējo pusgadu esmu aktīvi strādājis kā viens no sešiem mūsu frakcijas līdzautoriem pie ekonomikas pārvaldības likumdošanas pakotnes, lai novērstu šādas krīzes atkārtošanās iespējamību nākotnē. Esam izcīnījuši, ka ir iestrādāta nepieciešamība pēc stingras Eiropas ekonomikas pārvaldības. Stimulēt tautsaimniecību ir labi, ja ir nauda. Ja naudas nav, tad jāsamēro valdības izdevumi ar ieņēmumiem, lai būtu stabils pamats tālākai izaugsmei.

Panākumi gūti arī drošības politikas jomā - proti, par Francijas vēlmi pārdot Krievijai uzbrukuma tipa karakuģus kopā ar visām jaunākajām NATO tehnoloģijām. Soli pa solim gūstot kolēģu, arī franču atbalstu, panācu, ka Eiropas Parlamentā notika debates un ļoti daudz deputātu nosodīja "karakuģu darījumu", tādējādi liekot šķēršļus līdzīgam darījumam nākotnē.

Būtiskākās trīs lietas, ko iecerēts paveikt nākamgad darbā Eiropas Parlamentā:

Likumdošanas process Eiropas Savienībā ir sarežģīts un ilgstošs. Nākamā gada laikā būtiski panākt Parlamenta ziņojumos un ES enerģētikas stratēģijā iestrādāto priekšlikumu realizāciju likumdošanā. Ļoti svarīgi ir izveidot likumdošanu par vienotu enerģētikas tirgu Eiropas Savienībā. Tas nāks par labu Latvijas patērētājiem un samazinās mūsu atkarību no Krievijas gāzes diktāti.

Šā gada laikā izstrādāto un pieņemto ekonomikas pārvaldības principu iedzīvināšanā šobrīd mēs esam tikai ceļa sākumā. Līdz ar to nākamā gada laikā ir svarīgi tos realizēt likumdošanā. Taču būtiski nākamā gada laikā domāt arī par ekonomikas izaugsmes veicināšanu Eiropas Savienībā. Jaunas darba vietas veicinās ekonomisko izaugsmi. Tieši mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau nodarbina vairāk nekā 90 milj. cilvēku visā Eiropā, ir tie, kas šīs darba vietas radīs. Lai palīdzētu šim sektoram, mums ir jātur ES robežas atvērtas un brīvas, jāsniedz finanšu iespējas caur garantijām un riska kapitālu, kā arī jāsamazina administratīvais slogs, kas bremzē uzņēmumu izaugsmi.

Taču visnozīmīgākais nākamā gada darbs saistīts ar Eiropas Savienības daudzgadu budžeta plānošanu. Eiropas Komisijas piedāvājums nākamajam plānošanas periodam kohēzijas un lauksaimniecības politikā, ir klaji diskriminējošs pret Latviju un citām Baltijas valstīm. Kamēr kohēzijai Eiropā kopumā plānots pieaugums par 8%, Latvijai paredzēts samazinājums par 20% jeb piekto daļu, bet lauksaimniecībā Latvijas zemnieki saņemtu tikai pusi no citu Eiropas valstu zemnieku atbalsta maksājumiem. Mums ir dots gads, lai panāktu Latvijai labvēlīgu piedāvājumu gan kohēzijas politikā, gan lauksaimniecībā.

Lauksaimnieki Eiropas Savienībā darbojas vienotā tirgū, tāpēc ir skaidrs, ka netaisnīgie atbalsta maksājumi to kropļo. Ir jāturpina uzturēt prasību pēc vienlīdzības. Šajā jautājumā varoņu nebūs, tas ir kopīgs darbs zemniekiem un viņu pārstāvjiem, zemkopības ministram, valdībai, Latvijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, Eiropas Parlamenta deputātiem un pat Valsts prezidentam. Tikai tad mēs varam sagaidīt pozitīvu rezultātu. Taču svarīgi atcerēties, ka vienlaikus ir jāuztur arī prasība par kohēzijas politiku, jo kohēzijas fonda līdzekļu samazināšana skars Latvijas zinātni, infrastruktūru, reģionu attīstību, sociālo labklājību, uzņēmējdarbības attīstību - praktiski visas tās jomas, kuru attīstība ir svarīga Latvijas izaugsmei.

Būtiskākās trīs lietas, kas paveiktas šogad darbā Eiropas Parlamentā:

Šogad svarīgākais bija darbs pie Kopējās lauksaimniecības politikas reformas politisko vadlīniju izstrādāšanas. Lauksaimniecības komitejā darbs pie tā ilga 8 mēnešus un noslēgumā šajā ziņojumā tika iestrādāti vairāki Latvijai svarīgi aspekti attiecībā uz tiešo maksājumu izlīdzināšanu.

Aprīlī plenārsesijā tika apstiprināts mans ziņojums par Eiropas vienotā tirgus uzlabošanu. Eiropas vienotajā tirgū joprojām pastāv dažādi šķēršļi, kurus likvidējot Eiropas kopprodukts varētu pieaugt pat par 4 %. Pašlaik Eiropas Komisija ir sākusi realizēt ziņojumā minētos uzdevumus, lai Eiropas vienotais tirgus varētu funkcionēt efektīvāk.

Kā trešo es vēlētos minēt darbu pie vienotas Eiropas vēstures izpratnes veidošanas. Manis vadītā Eiropas Vēstures izlīguma grupa šogad EP sarīkoja vairākas konferences un izstādes par šiem jautājumiem, kurās piedalījās eksperti no dažādām valstīm un institūcijām, lai diskutētu gan par Eiropas jauniešu zināšanām par vēsturi, gan par Eiropas Komisijas ziņojumu "Atmiņas par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem Eiropā."

Būtiskākās trīs lietas, ko iecerēts paveikt nākamgad darbā Eiropas Parlamentā:

Nākamgad turpināsies darbs būs pie Kopējās lauksaimniecības politikas reformas, kura ir jāpieņem līdz 2013. gada beigām. Iepriekš EP gatavoja vadlīnijas, bet tagad sāksies darbs pie likumdošanas izstrādes. Diskusijas par likumdošanas normām, kas vistiešākajā veidā ietekmēs visus Latvijas lauksaimniekus, būs asas. Tieši tagad sākas īstā cīņa par nacionālajām interesēm un esmu pārliecināta, ka apvienojot Latvijas EP deputātu, valdības un parlamentāriešu spēkus, mēs varam panākt tiešo maksājumu taisnīgu sadalījumu.

Tāpat turpināšu strādāt pie jautājumiem, kas saistīti ar vēsturisko taisnīgumu. Nākamgad plānoju pievērsties arhīvu likumdošanas standartiem. Eiropa nekļūs vienota, ja nespēs panākt kopīgu viedokli par savu vēsturi. Mums ir nepieciešamas godīgas un pilnīgas debates par noziegumiem 20. gadsimtā.

Latvija šobrīd atgūstas no ekonomiskās krīzes, bet kopējā situācija Eiropā joprojām ir nestabila. Latvijai ir nepieciešami jauni eksporta tirgi un pastiprināta tirdzniecība ar valstīm, kuras turpina attīstīties. Es darbojos EP delegācijās sadarbībai ar Japānu un Turciju, tādēļ arī turpmāk sadarbošos ar attiecīgo valstu pārstāvjiem, lai veicinātu investīcijas Eiropā un Latvijā.

Būtiskākās trīs lietas, kas paveiktas šogad darbā Eiropas Parlamentā:

1.       2011.gadā esmu organizējis Rīgā starptautisku konferenci par cukura ražošanas atsākšanu Latvijā (2011.g. aprīlī);

2.       2011.gadā esmu organizējis Jūrmalā starptautisku konferenci par Eiropas Savienības partnerattiecību paplašināšanu uz austrumiem un Baltijas  jūras ekoloģiskajām problēmām (2011.g. maijā);

3.       Cīņa par taisnīgiem tiešmaksājumiem Latvijas lauksaimniekiem.

Iesniegti 48 grozījumi attiecīgos dokumentos, kurus izskatīja un pieņēma Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības Komiteja un Parlaments. Par šiem jautājumiem esmu uzstājies komitejas un politiskās grupas sēdēs, Parlamentu sesijās, kopā vairāk nekā 20 reizes. Organizēju noklausīšanos politiskajā grupā Briselē par lauksaimniecību (KLP-2010) ar Latvijas lauksaimnieku piedalīšanos. Esmu pārrunājis  tiešmaksājumu likteni ar Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības Komitejas priekšsēdētāju Kastro kungu un guvis viņa izpratni un atbalstu taisnīgu tiešmaksājumu jautājumā.

Lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumus esmu pārrunājis, tiekoties ar dažādu nozaru (graudu audzētāju, gaļas un piena govju audzētāju, aitu audzētāju, cūku audzētāju, zirgu audzētāju, piena pārstrādātāju, siera ražotāju, linu un kaņepju audzētāju,, rapša audzētāju un pārstrādātāju, kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju) speciālistiem un produkcijas izstrādātājiem visā Latvijā. Kopumā bijušas 19 tikšanās, un braucienos uz šīm sarunām gandrīz 8 000 kilometru.

Būtiskākās trīs lietas, ko iecerēts paveikt nākamgad darbā Eiropas Parlamentā:

2012.gadā turpināšu pārliecināt kolēģus un Eiropas Parlamenta vadību, ka tagadējais Eiropas  Komisijas piedāvājums par tiešmaksājumiem ir netaisnīgs, kropļo kopīgo tirgu un padara Latvijas lauksaimniekus par nespējīgiem konkurēt kopējā Eiropas tirgū.

Otrais jautājums - tūrisma attīstība Latvijas laukos. Šajā jomā Latvijā ir milzīgas neizmantotas iespējas. Un trešā tēma: sapropeļa iegūšana, apstrāde un pārdošana. Tā ir maz izdiskutēta un stratēģiski izplānota nozare.

Protams, nepametīšu novārtā arī cukura ražošanas atjaunošanu Latvijā. Visas šīs lietas ir ļoti būtiskas Latvijas lauku attīstībai.

Būtiskākās trīs lietas, kas paveiktas šogad darbā Eiropas Parlamentā:

Nu jau būs aizritējuši divi gadi, kopš atkārtoti esmu ievēlēta par Latvijas pārstāvi Eiropas Parlamentā. Šis gads patiesi ir bijis darba un projektu piepildīts. Lai gan EP strādāju Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komitejās un Cilvēktiesību apakškomitejā, allaž sekoju līdzi arī citām Latvijai nozīmīgām tēmām. Mans darbs tādejādi sadalās visai vienlīdzīgi starp Eiropas Parlamentu un Latviju.

Starp veiksmīgākajiem šī gada veikumiem Eiropas Parlamentā noteikti ir minami atzinumi Starptautiskās tirdzniecības komitejā par ieteikumu Padomei un Komisijai par jauno ES un Krievijas nolīgumu un par Inovācijas Savienību - pārveidojot Eiropu pēckrīzes pasaulei.

Nosacījumi partnerattiecībās ar Krieviju mums, latviešiem, nenoliedzami, ir būtisks jautājums. ES ir Krievijas lielākais investors un tirdzniecības partneris - jau 2008.gadā ES veidoja 75% no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem. Tomēr, neskatoties uz ievērojamo pienesumu Krievijas ekonomikai, mēs sastopamies ar jauniem šķēršļiem Krievijas tirgū. Arī Krievijas protekcionisma politika rada lielus zaudējumus. 2010.gadā ES eksports uz Krieviju veidoja 86.6 miljardus eiro, bet Krievijas eksports uz ES - 154.9 miljardus eiro. Šīs atšķirības atspoguļojas arī Latvijas - Krievijas tirdzniecības bilancē: 2010. gadā uz Krieviju eksportējām vairāk kā 700 miljonu eiro apmērā, taču importējām - 854 miljonos eiro. Tieši tādēļ atzinumā uzsvēru prasību Krievijai bez kavēšanas pievienoties Pasaules tirdzniecības organizācijai, kas mūsu uzņēmējus pasargātu no šādiem diskriminējošas politikas, likumdošanas un korupcijas radītiem šķēršļiem.

Atzinumā par Inovācijas Savienību, savukārt, ir izšķirti inovāciju jeb jauninājumu dažādie viedi, kas aptver ne vien zinātniskos pētījumus, bet arī jaunus risinājumus sociālā, uzņēmējdarbības, marketinga u.c. jomās. Inovāciju attīstība Latvijā ir zemākā Eiropā - 50% zem vidējā ES līmeņa. Esmu daudzkārt uzsvērusi, ka mums jāattīstās kā zinātnes, tehnoloģiju, nevis lēta darbaspēka valstij. Inovācijas var veidot ievērojamu finansiālo ieguvumu, tādēļ to veicināšana ir noteikta par ES ekonomiskās attīstības pamatu. Mums ir jāmodernizē universitāšu programmas, pētījumiem jāpiesaista privātais finansējums un jānovērš visi šķēršļi, kuru dēļ pašmāju zinātniskie atklājumi netiek patentēti Latvijā.

Pozitīvus rezultātus izdevās gūt arī strādājot Starptautiskās tirdzniecības un Ārlietu komitejās pie EP ieteikumiem attiecībā uz EK un Uzbekistānas Partnerības un sadarbības nolīguma noteikumu paplašināšanu attiecībā uz tekstilizstrādājumu tirdzniecību. Uzbekistāna ir pasaulē piektā lielākā kokvilnas ražotājvalsts un trešā lielākā eksportētāja, 23% no tā importē ES. Ir gandarījums, ka šajos dokumentos izdevās apvienot ES demokrātijas un cilvēktiesību principus ar mūsu tirdzniecības interesēm.

No Latvijā paveiktā, savukārt, vēlos izcelt 3. Latvijas sieviešu konferenci „Latvijas nākotne vērtību un pašapziņas dimensijā", kura tapa veiksmīgas sadarbības rezultātā ar biedrību „Līdere", Latvijas Sieviešu NVO sadarbības tīklu un Latvijas Lauku sieviešu apvienību.

Iepriekšējos gados goda lektores konferencē bija valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga un valsts kontroliere Inguna Sudraba, šogad - Baltijas asamblejas balvas, Literatūras gada balvas un laikraksta „Diena" Gada balvas kultūrā laureāte rakstniece Nora Ikstena. Konference tika veltīta Latvijas attīstību veidojošām vērtībām un Latvijas sievietes lomu valstī. Ir patiess prieks, ka šis pasākums ik gadu kļūst arvien pozitīvāks un radošāks, piesaistot pieaugošu dalībnieku un interesentu skaitu. Šī noteikti ir tradīcija, ko turpināšu!

Pateicoties EP atbalstam, esmu arī realizējusi sen lolotu ieceri apkopot vienotā krājumā - „Publicistika" - izcilā ebreju izcelsmes latviešu rakstnieka F. Gordona trimdas un Latvijas laikrakstos publicētos rakstus un nenovērtējamu politisko analīzi. Grāmatas kopijas tiks nosūtītas Latvijas reģionu, Rīgas un augstskolu bibliotēkām, skolām, dāvinātas interesentiem.

Visbeidzot, ar panākumiem ir vainagojies darbs pie vēstures vienotas izpratnes veidošanas. ES Padome šī gada secinājumos Eiropas Komisijas ziņojumam "Par totalitāro režīmu pastrādāto noziegumu atceri" atklāti nosodīja visus totalitāros režīmus, vienlīdz nosodot gan fašismu un nacismu, gan PSRS totalitārismu.

Lielu atsaucību guva šī gada jūnijā, sadarbībā ar Latvijas Okupācijas Izpētes biedrību (LOIB) organizētā starptautiskā konference „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā", kurā piedalījās EP deputāti, zinātnieki un eksperti no Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Vācijas, Krievijas un Latvijas. Viens no iezīmīgākajiem secinājumiem - okupācijas radītie zaudējumi Latvijas demogrāfijai ir mērāmi miljonos cilvēkgadu. Šobrīd turpinās darbs pie secinājumu apkopošanas un aprēķināšanas naudas izteiksmē.

Pateicoties ilgi gaidītās Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas dibināšanai šī gada 14.oktobrī Prāgā, kuras pamati tika nosprausti jau līdz ar mani un kolēģu EP kopīgi pieņemtajā rezolūcijā par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu, konferences iesāktais darbs varēs turpināties arī starptautiskā mērogā. Platformas mērķis ir radīt kopīgu pētījumu institūtu, lai sadarbības ceļā stiprinātu zināšanas par šo vēstures posmu un nodotu tās jaunajām paaudzēm. Bija patiess prieks un lepnums šajā vēsturiski nozīmīgajā notikumā pārstāvēt LOIB kā tas Padomes priekšsēdētājai. LOIB pēc manas iniciatīvas kļuva par vienu no Platformas dibinātājiem.

Būtiskākās trīs lietas, ko iecerēts paveikt nākamgad darbā Eiropas Parlamentā:

Turpmākajos gados EP noteikti turpināšu darbu pie Latvijas ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju labklājības veicināšanas instrumentu pilnveides Eiropas Savienībā, tostarp iestājoties par vienlīdzīgu Kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu un papildu finansējumu ES Stratēģijai Baltijas jūras reģionam. Šiem mērķiem kalpos arī darbs EP Starptautiskās tirdzniecības komitejā pie ES tirdzniecības nolīgumiem ar trešajām valstīm un atzinuma par ES Daudzgadu finanšu perspektīvu 2014. - 2020. gadam, kam esmu izvēlēta kā galvenā ziņotāja.

Ekonomikas jautājumi nenovēršami saslēdzas arī ar manu darbu Ārlietu komitejā, kur nākošgad veidošu atzinumu Par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu trešajām valstīm - tātad, arī Krievijai un citām Austrumeiropas valstīm, ar ko Latvijai ir svarīga politiskā un tirdzniecības sadarbība.

Būdama Eiropas Enerģijas Foruma valdes locekle, turpināšu darbu pie ES enerģētikas neatkarības jautājumiem, kas iekļauj arī Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu izveidi, alternatīvu naftas un gāzes vadu izveidi, ES likumdošanas pilnveidi.

Darbs pie vēstures vienotas izpratnes veidošanas arī turpinās būt manas uzmanības centrā. Kopā ar LOIB tapis izvērsts darba plāns nākamajam gadam, arī LOIB starptautiskajai sadarbībai.

Nākošgad noteikti neizpaliks arī jau par tradīciju kļuvušo pasākumu un konferenču organizēšana, darbs pie sabiedrības informēšanas par ES aktualitātēm un EP veikumu, jaunu projektu un sadarbības veidošana.

Būtiskākās trīs lietas, kas paveiktas šogad darbā Eiropas Parlamentā:

1) "Rail Baltica" projekts. Pēc ilgstošas lobēšanas visos līmeņos un pateicoties arī Eiropas transporta komisāra Sīma Kallasa pūlēm, Eiropas Komisijas apstiprinātajā programmā "Connecting Europe" ir iekļauts arī "Rail Baltica" projekts tā visizvērstākajā veidā, proti, ar jauna Eiropas platuma sliežu ceļa izbūvi no Polijas robežas līdz Tallinai. Ja Baltijas valstu valdības kaut kādu iemeslu dēļ šo iespēju nepalaidīs garām, jau 2024. gadā Rīgu ar Varšavu varētu savienot ātrgaitas dzelzceļa līnija, finansējumu kurai līdz pat 85% apmērā varētu nodrošināt ES līdzekļi.

2) Jaunas direktīvas par Eiropas dzelzceļa vienoto telpu pieņemšana Eiropas Parlamentā. Direktīva ir solis uz priekšu, lai ļautu uz vienlīdzīgiem nosacījumiem konkurēt visu ES valstu kravu pārvadātājiem visā ES teritorijā. R. Zīle izdevās panākt Parlamenta izpratni par to, ka cita izmēra sliežu tīklā, kurā darbojas Latvijas un citu Baltijas valstu dzelzceļa pārvadātāji, ir atšķirīga tirgus apstākļu un konkurences situācija, un ne vienmēr iespējams piemērot visas ES prasības. Eiropas Parlaments pēc R. Zīles ierosinājuma atbalstīja vairākus izņēmumus jaunajā direktīvā, lai ES regulējums neapgrūtinātu Latvijas dzelzceļa darbību un konkurenci ar trešo valstu pārvadātājiem.

3) Eiropas Parlamenta Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašās komitejas ziņojums par krīzes cēloņiem un veicamajiem pasākumiem, lai to nepieļautu nākotnē. R. Zīle izdevās panākt, lai tajā tiktu iekļauts arī mātes banku atbildības izvērtējums par meitas banku bezatbildīgo aizdevumu izsniegšanas praksi citās ES dalībvalstis, kas sekmēja nekustamā īpašuma burbuļu veidošanos Spānijā, Īrijā un Latvijā un izraisīja budžeta grūtības. Ziņojumā atzīts, ka finansiālās palīdzības sniegšana dalībvalstīm ar parādsaistībām ir ne tikai šo valstu, bet arī to valstu interesēs, kurās jau pašā sākumā netika izveidota atbildīga aizdevumu izsniegšanas prakse.

Būtiskākās trīs lietas, ko iecerēts paveikt nākamgad darbā Eiropas Parlamentā:

Galvenie virzieni:

1) Transporta politikas projektu, ieskaitot "Rail Baltica", tālāka virzīšana; tirgus liberalizācijas un dalībvalstu godīgas konkurences ieviešana šajā sektorā;

2) Kohēzijas politika. Svarīgi panākt, lai netiktu samazināts dalībvalstu kohēzijai novirzīto līdzekļu īpatsvars ES budžetā, un šo līdzekļu pārdalē netiktu diskriminētas mazākās dalībvalstis, ieskaitot Latviju.

Būtiskākās trīs lietas, kas paveiktas šogad darbā Eiropas Parlamentā:

1)       Aktivitātes Eiropas Savienības pilsonības jautājumu aktualizēšanā:

- viedokļa ziņojumam "Par 2010.gada ziņojumu par ES pilsonību: likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai" sagatavošana (ziņojumu gatavo Lūgumrakstu komiteja, reportiere Adina-Ioanna Valean, bet viedokli - Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, reportiere Tatjana Ždanoka, un balsojums par viedokli notiks 5.decembrī);

- jautājuma par Latvijas nepilsoņu balsstiesībām vietējās vēlēšanās un attiecīgās rezolūcijas sagatavošana (šo jautājumu ar debatēm EP plenārsēdē un rezolūciju ir paredzēts iesniegt četru politisko grupu - Zaļo, S&D, Kreiso un Liberāļu - vārdā);

- brošūras par Latvijas nepilsoņiem angļu valodā izdošana (brošūras nosaukums ir  "Citizens of a Non-existing State: The Long-Term Phenomenon of Mass Statelesness in Latvia", tās autori: Vladimirs Buzajevs, Aleksejs Dimitrovs, Aleksandrs Kuzmins, Tatjana Ždanoka, un tā ir izdota ar Zaļo politiskās grupas atbalstu izplatīšanai visiem EP deputātiem).

2)       Aktivitātes Latvijas iedzīvotāju informēšanā par Eiropas Savienību kopumā un manu kā Eiropas Parlamenta deputātes darbu:

- iknedēļu video atskaišu par manis paveikto darbu Eiropas Parlamentā sagatavošana un izvietošana internetā (sk., piem., livejournal, facebook u.c.);

- iknedēļu audio atskaišu par manis paveikto darbu Eiropas Parlamentā sagatavošana un izvietošana radio ēterā;

- apmeklētāju grupu vizīšu Eiropas Parlamentā sagatavošana (lielākā daļa no apmeklētājiem - jaunieši, dažādu publiski izsludināto konkursu uzvarētāji).

3)       Aktivitātes Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējo attiecību veicināšanās jomā:

- apaļā galda "Eiropas Savienības un Krievijas kopējā enerģētikas platforma - pamats drošai Eiropas nākotnei" (Brisele, Eiropas Parlaments, 2011.g. 3.-4. oktobris) organizēšana;

- piektā Eiropas Krievu Foruma "Eiropas Savienības un Krievijas vieta jaunajā pasaules ģeopolitiskajā struktūrā" (Brisele, Eiropas Parlaments, 2011.g. 21. novembris) sarīkošana.

Būtiskākās trīs lietas, ko iecerēts paveikt nākamgad darbā Eiropas Parlamentā:

- Turpināt un attīstīt visas 2011. gada aktivitātes.