Latvijas mazā ekonomika līdz šim ir lēni reaģējusi un nav spējusi zinātnes pirmatklājumus pārvērst naudā, ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.
Šā iemesla dēļ abas amatpersonas pārrunājušas iespējas, kā Latvijai būt elastīgākai zinātnes atklājumu komercializēšanā. Spārītis neslēpa prieku saistībā ar prezidenta izrādīto interesi par LZA un Latvijas zinātni.
"Mēs esam vienisprātis, ka Latvijas ekonomisko augšupeju var nodrošināt laba izglītība, zinātnieku bāzes ataudzēšana un uzturēšana labā garīgajā un intelektuālajā tonusā. Tam visam ir jābūt saistītam ar Latvijas industrijas attīstību, jo zinātnieki bez industrijas nevar dot pienesumu valsts ekonomikai," pauda LZA prezidents.
Viņš informēja, ka kopā ar Valsts prezidentu pārrunāts, kā zinātniekus motivēt veidot valsts uzņēmumu pasūtījumus, uz to bāzes radīt komercializējamus izgudrojumus.
"Prezidenta kungs ir gatavs veicināt uzņēmēju vidi, attīstīt tehnoloģisko bāzi uz inovatīvu, rūpniecisko iekārtu un tehnoloģiju pamata, lai viņi varētu zinātniekiem prasīt jaunus produktus, jaunus izgudrojumus, uzlabojumus, esošo produktu kvalitātes un fizisko un citu īpašību pilnveidošanā," stāstīja Spārītis.
"Mēs redzam, ka izglītība, zinātne un ražošana ir saistītas sfēras, pēc iespējas jāvienkāršo sazobe starp Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē esošajiem zinātniskajiem institūtiem, kuros tiek radīti zinātniskie atklājumi, bet šie atklājumi ir jādiversitificē," turpināja akadēmiķis.
Izgudrojumi jāsadala divās daļās - vieni, kuri paliek teorētiski pētījumi uz papīra un nogulsnējas publikāciju veidā pasaules zinātniskajos krājumos un grāmatās, bet otri - praktiskie atklājumi.
"Praktiskie atklājumi uzreiz var tikt konvertēti tehnoloģijās un ražošanā un palīdzēt vai nu sildīt mūsu pašu ekonomiku ar inovatīvu produktu, vai kļūt noformēti par tādiem izgudrojumiem, kurus Latvijas valsts kā patentējamu vērtību var pārdot citām zemēm ar lielāku industriālo bāzi," skaidroja Spārīts.
LZA prezidents norādīja, ka no praktiski pielietojamiem izgudrojumiem Latvijai ienāktu finansiālie līdzekļi un reizē arī valsts vārds pasaulē izskanētu līdz ar zinātnisko produktu.
Sarunu ar prezidentu Spārītis raksturoja kā "filozofisku un abpusēji ieinteresētu". "Šie soļi nav fiksējami kalendārajā grafikā. Tā ir kopējā tendence, rīcību virzība tādā virzienā, kas dod valstij vēlmi ekonomiku attīstīt straujāk, lai mēs savdabīgajos ekonomisko embargo, krīzes pārvarēšanas apstākļos varētu mēģināt ātrāk atgūties," viņš sacīja.
Atgūšanās katrā no nozarēm, piemēram, medicīnā, lauksaimniecībā vai inženierzinātnē, notiks katra atšķirīgā ātrumā, tomēr ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk valstij gūt materiālu labumu, uzskata LZA prezidents.
"Tas, kas ir vajadzīgs sabiedrībai kā ekonomisks pienesums, palīdz veidot Latvijas ekonomisko neatkarību. Latvijas zinātne - par to mēs tiešām varam būt lepni un labās domās par tās kapacitāti. Mēs katru gadu atzīmējam izgudrojumus un apbalvojam jaunos zinātniekus un pieredzējušos par atklājumiem. Bet Latvijas mazā ekonomika līdz šim lēni spējusi reaģēt un paņemt no šīs zinātnes pirmatklājuma vērtību, lai to pārvērstu naudā," teica Spārītis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
