Foto: DELFI

Latvijas kredītņēmēju asociācija aicina Saeimu apturēt grozījumus Maksātnespējas likumā, jo tie likvidē "ģimenes bankrota" iespēju, portālu "Delfi" informē asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Asociācija pēc piedalīšanās Tieslietu ministrijas Maksātnespējas likuma grozījumu darba grupā secinājusi, ka priekšlikumi grupā skatīti vien kontekstā ar juridisko personu maksātnespējas procesu, bet par privātpersonām nav runāts vispār. Savukārt Saeimas Juridiskā komisija, izstrādājot priekšlikumus, asociācijas viedokli nav lūgusi, uzsver Āboliņš.

Asociācija brīdina, ka grozījumos iestrādātie 129. panta grozījumi pēc būtības atceļ "ģimenes maksātnespēju".

"Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka, ja fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu parādnieks iesniedz kopā ar ģimenes locekļiem – sievu, vīru, bērniem vai vecākiem, kas vai nu arī vēlas atbrīvoties no kredītsaistībām vai ir galvotāji parādnieka saistībām, obligātie maksājumi ir zemāki. Proti, katrs ģimenes loceklis samaksā valsts nodevu par maksātnespējas procesa sākšanu, savukārt maksātnespējas procesa administratoram viņi maksā vienu, valsts noteikto atlīdzību vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Tagad atbalstītajos grozījumos, šī iespēja ir atcelta, paredzot, ka katram ģimenes loceklim ir jāmaksā atlīdzība administratoram. Piemēram, ja līdz šim trīs cilvēku ģimene, iesniedzot pieteikumu, administratoram maksāja 430 eiro, tad, stājoties spēkā grozījumiem, 430 eiro būtu jāmaksā katram un kopumā administratora atlīdzība no vienas šādas ģimenes būtu 1290 eiro," skaidro Āboliņš.

Asociācija aplēsusi, ka līdz šim "ģimenes bankrotu" sākuši aptuveni 15% privātpersonu, kas izvēlējušies uzsākt maksātnespējas procesu.

Asociācija arīdzan brīdina, ka maksātnespējas procesi ir pārāk ilgi. "Likums paredz, ka maksātnespējas process privātpersonai var ilgt pat četrus gadus, kas ir nesamērīgi ilgs un dārgs laiks. Lai situācija ar iedzīvotāju maksātspēju stabilizētos un uzlabotos, būtu nepieciešams panākt, lai privātpersonas maksātnespējas procesu var pabeigt vienā, maksimums divos gados," norāda Āboliņš, atgādinot, ka savulaik šādu normu likumā izdevās iestrādāt, bet pēc Saeimas vēlēšanām tā atkal atcelta.

Maksātnespējas ilguma samazināšanas priekšlikumus asociācija šonedēļ iesniegusi Saeimas Juridiskajā komisijā.

Saeima pirmajā lasījumā 1. februārī konceptuāli atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un saistīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Lai likums stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!