Latvijas mediju reklāmas tirgus pērn audzis par 2%  (3)

Tostarp TV reklāmas tirgus pērn veidoja 33,308 miljonus eiro (nav izmaiņu, salīdzinot ar gadu iepriekš), interneta reklāmas tirgus - 14,731 miljonus eiro (38% pieaugums, salīdzinot ar gadu iepriekš), radio reklāmas tirgus - 9,608 miljonus eiro (5% samazinājums, salīdzinot ar 2014. gadu), žurnālu reklāmas tirgus vidoja 7,328 miljonus eiro (5% kritums), vides reklāmas - 7,187 miljonus eiro (6% kritums), laikraksti - 4,441 miljonu eiro (23% kritums), bet kino 603,4 tūkstošus eiro (31% pieaugums).

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa sacīja, ka mediju reklāmas tirgū patlaban ir vērojamas divas būtiskas tendences, pirmkārt, ievērojami pieaug reklāmas apmēri digitālajā vidē un, otrkārt, turpinās naudas aizplūšana uz ārzemēs reģistrētajiem interneta resursiem. "2015. gada izaugsme internetā skaidrojama gan ar jaunu digitālās vides produktu attīstību, gan ar spēju transformēt tradicionālos risinājumus digitālajos," sacīja Liepiņa.

Kompānijas "MTG TV Latvia" valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena norādīja, ka televīzijas reklāmas tirgū ir vērojama stabilitāte, jo, mainoties satura lietošanas paradumiem, klienti meklē iespējas izvietot reklāmas visās vidēs, kur tiek lietots televīzijas saturs. "Reklāmas risinājumi lineārajā televīzijā tiek kombinēti ar reklāmu arhīva funkcijās internetā un mobilajā vidē. Pieaug pieprasījums uz integrēto satura mārketingu multiplatformu vidē," teica Zūzena.

Vienlaikus viņa piebilda, ka arī radio reklāmas pieprasījumā pērn bija stabilitāte atšķirībā no 2014. gada, kad radio reklāmas ieņēmumu būtiskais pieaugums bija saistīts ar Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanu kampaņām.

"Lattelecom" valdes locekle Kerli Gabriloviča sacīja, ka digitālajā vidē viena no galvenajām tendencēm ir video kā reklāmas formas strauja izaugsme, kas saistīta ar jaunu mediju produktu piedāvājumu un jaunākajām mediju patēriņa tendencēm reklāmdevēju komunikācijas stratēģijās. "Ja patērētājs arvien vairāk sava laika pavada interneta vietnēs un aplikācijās, lietojot dažādas ierīces, tad arī reklāmdevējiem ir daudzveidīgākas iespējas savu mērķu auditoriju sasniegt digitālā vidē," atzīmēja Gabriloviča.

Vides reklāmas aģentūras "JCDecaux Latvija" direktore Jeļena Brokāne pastāstīja, ka vides reklāmas dizaini pērn ir kļuvuši izteiksmīgāki un vides reklāmas kampaņas - plašākas. Tāpat, pēc viņas teiktās, atgriežas zīmola veidošanas kampaņas ar lielajiem vides reklāmas formātiem un nebijušiem, inovatīviem risinājumiem. Mazumtirdzniecība, pārtika, mobilie operatori joprojām ir tās kategorijas, kuru reklāmdevēji vides reklāmu izvēlas kā vienu no galvenajiem medijiem.

Brokāne arī teica, ka 2015. gada vides reklāmas tirgus rezultātu pērn ietekmēja viena no vides konstrukciju operatoriem "EuroAWK" darbības pārtraukšana Latvijā kopš 2015. gada februāra, kā arī alkohola reklāmu aizliegums vidē no 2014. gada 1. jūlija. Kopumā komercreklāmu pieprasījums pēc reklāmām stacionārajā vidē un sabiedriskajā transportā pieauga, tomēr 2015. gads noslēgts ar 6% kritumu vides reklāmas nozarē. Taču pozitīvi vērtējams, ka pērn pieauga vides reklāmas nesēju un to noformējuma kvalitāte.

Kinoteātra "Forum Cinemas" reklāmas pārdošanas vadītāja Indra Ulmane sacīja, ka pērn pirmajā pusgadā bija ļoti labs un pievilcīgs filmu repertuārs, kas veidoja strauju kino reklāmas tirgus pieaugumu.

Interneta portāla "Inbox" pārdošanas un mārketinga daļas vadītājs Rihards Frīdenbergs teica, ka reklāmdevēji ir noticējuši digitālo kanālu veiktspējai, kas arī atspoguļojas internetā investētajā reklāmas naudas pieaugumā. Papildu izrāvienu digitālajiem medijiem nodrošināja jaunu platformu ienākšanai tirgū, kā arī TV satura transformācija internetā.

"Radio SWH" valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics teica, ka radio reklāmas tirgū konkurence saasinās vēl vairāk un notiek cīņa par katru reklāmdevēju. "Rezultāti apliecina, ka tirgū izdzīvos un reklāmdevējus spēj un spēs piesaistīt tikai lielās radio grupas, savukārt mazajām radiostacijām situācija tirgū pasliktinās ar katru gadu," viņš uzsvēra.

Izdevniecības "Lauku Avīze" valdes loceklis Aigars Stankēvičs teica, ka reklāmu piesaistē lielāko spiedienu uz drukāto presi izdara patērētāju izvēle par labu elektroniskiem medijiem, tāpēc daudzi izdevēji jau labu laiku iepriekš ir sākuši veidot interneta medijus (portālus) un tādā veidā iesaistīties gan satura, gan reklāmu pārdošanā elektroniskā vidē. "Šī tendence un sinerģija tikai palielināsies, un tas arī daļēji pamatojams ar būtisko reklāmu pieaugumu internetā," teica Stankēvičs. Savukārt laikrakstu kategorijā pērn reklāmas tirgus samazinājās saistībā ar politisko reklāmu neesamību, bet žurnālu segmentā šis kritums ir mazāks, kas izskaidrojams ar vairāku jaunu izdevumu iznākšanu, kā arī esošo žurnālu tematisko pielikumu izdošanu.

Latvijas Reklāmas asociācija ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 1994. gadā un apvieno Latvijas lielākās reklāmas , mediju aģentūras, medijus, lielākos reklāmdevējus. Asociācijas mērķis ir veicināt reklāmas nozares attīstību un aizstāvēt savu biedru intereses.