Ja Krievija liegtu vai ierobežotu iespējas ievest valstī pārtikas produktus no Latvijas, vissmagāk mūsu valstī tiktu skarti zivju konservu ražotāji un "ar lielu atrāvienu" arī piena pārstrādātāji, sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.
Viņa skaidroja, ka pārtikas ražotājiem kopumā ir iespējas variēt ar tirgiem, kamēr zivju konservu ražotājiem nav citu noieta tirgu kā Krievija un NVS valstis, kā arī emigranti. Citi pircēji šo produktu neiegādājas. Lai zivju konservus, šprotes pārdotu jaunos tirgos, būtu vajadzīgas ļoti dārgas mārketinga kampaņas.
Otra pārtikas nozare, ko ietekmētu liegums vai ierobežojumi ievest Krievijā produkciju, "ar lielu atrāvienu" ir piena pārstrādātāji. Savukārt graudu ražotājus šāda veida sankcijas tieši neskartu, jo graudi tiek tirgoti pasaules biržās, skaidroja LTVC vadītāja.
Viņa gan atzīmēja, ka dažādi uzņēmumi sankcijas izjutīs atšķirīgi, jo Krievijas tirgum pārtikas ražotāju eksporta mērķa valstīs ir atšķirīgs īpatsvars. Turklāt ierobežojumi skartu arī Krievijas kapitālam piederošos uzņēmumus Latvijā.
Vienlaikus Gulbe arī atzīmēja, ka Latvijas pārtikas ražotāji jau iepriekš ir saskārušies ar dažādiem ierobežojumiem Krievijas tirgū un pratuši pārorientēties uz citiem noieta tirgiem.
Eksperte arī atzīmēja, ka Latvijas ražotājiem ir būtiski, lai Krievijā kopumā situācija būtu normāla, un negatīvu ietekmi atstāj jau tas, ja finansējums tiek ieguldīts bruņojumā, nevis atvēlēts cilvēkiem pabalstiem. Lai arī Krievijas rīcība ietekmēs Latvijas pārtikas uzņēmējus, Gulbes ieskatā, nedrīkst arī pārstāvēt nostāju "bizness ir bizness, nekādas sankcijas pret Krieviju nav vajadzīgas".
Kā ziņots, Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien parakstīja rīkojumu par tirdzniecības un sadarbības ierobežošanu ar valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Putina rīkojums paredz uz gadu "aizliegt vai ierobežot [..] Krievijas teritorijā ievest noteiktus lauksaimniecības produktus, izejmateriālus un ražojumus no valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas juridiskām un/vai fiziskām personām vai pievienojušās šādam lēmumam".
Krievijas prezidents uzdevis valdībai izveidot sarakstu ar lauksaimniecības produktiem un izejmateriāliem, kā arī uzskaitīt noteiktas darbības, kas nepieciešamas šī rīkojuma izpildei.
Patlaban vēl nav skaidrības, uz kurām lauksaimniecības produktu grupām un uz kurām valstīm varētu attiekties Krievijas noteiktās sankcijas, aģentūrai LETA sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvis Kaspars Funts. Pārtikas un veterinārais dienests seko līdzi informācijai, lai noskaidrotu, uz kurām lauksaimniecības produktu grupām varētu atteikties Krievijas sankcijas.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" sacīja, ka pašlaik Ārlietu ministrijas rīcībā nav vairāk informācijas un nav zināms konkrēts preču saraksts, uz ko varētu attiekties Krievijas ierobežojumi. Tādējādi pašlaik arī nav iespējams runāt par konkrētām šo ierobežojumu sekām. Kad būs lielāka skaidrība par Krievijas noteiktajiem ierobežojumi, Latvija strādās kopā ar saviem Eiropas Savienības partneriem.
Vienlaikus Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka simtprocentīga Krievijas norobežošanās no pasaules ekonomikas un tirdzniecības ar citām valstīm nav iespējama.
