Nākamajā gadā Latvijas ražojumu stendu "Rižskij dvorik" skaitu Krievijā plānots palielināt līdz 30, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Krievijas kompāniju apvienības "PIR" ("ПИР") prezidents Andrejs Kozlovs.
Savukārt produkcijas apgrozījums "Rižskij dvorik" stendos 2013.gadā varētu palielināties divas līdz trīs reizes, salīdzinot ar šo gadu. "Tirgus ir gatavs "Rižskij dvorik" stendu skaita pieaugumam. Bet negribam uzsvaru likt uz masu, bet gan uz kvalitāti," sacīja Kozlovs.
Viņš gan atzina, ka pašlaik Latvijas ražojumu stendu apgrozījums ir salīdzinoši neliels, taču precīzu tā apmēru nenosauca, norādot, ka tas ir komercnoslēpums. Kozlovs piebilda, ka šā gada laikā tirdzniecības apmērs stendos ir pieaudzis aptuveni divas reizes.
"Uzskatām, ka projektam "Rižskij dvorik" ir potenciāls. Attiecības starp Latviju un Krieviju ir ciešas, lai gan ir bijušas politiskas domstarpības. Kopā strādājot, varam īstenot ne tikai mazus, bet arī lielus projektus," sacīja "PIR" prezidents un aicināja Latvijas ražotājus izteikt savas idejas, kā veicināt Latvijas ražojumu stendu popularitāti. "Šim projektam ir jābūt abpusējai sadarbībai. Bez vēlēšanās strādāt no abām pusēm nekas nesanāks," uzsvēra Kozlovs.
Viņš arī pastāstīja, ka tuvākā pusgada laikā nav paredzēts izvērst darbību Krievijas reģionos. "Ir plāni un notiek sarunas, piemēram, ar Jaroslavļas, Pleskavas un Jekaterinburgas tirdzniecības tīkliem. Taču Krievijā ir liela, visiem zināma, problēma ‒ ceļi un sastrēgumi. Tāpēc, lai nodarbotos ar aktīvu darbības izvēršanu reģionos, ir jāizveido laba apgādes sistēma turpat Maskavā," paskaidroja Kozlovs.
"PIR" prezidents arī norādīja, ka dalība "Rižskij dvorik" projektā ir bez maksas un ražotājiem, kas tajā piedalās, nav aizliegts pašiem atsevišķi tirgot produkciju Krievijas tirdzniecības tīklos.
Arī Krievijas–Latvijas uzņēmuma "Baltis" ģenerāldirektore Gaļina Horeva atzina, ka projektā aktīvi jādarbojas visiem iesaistītajiem – gan Latvijas ražotājiem, gan Krievijas sadarbības partneriem. "Ir svarīgi, lai tas būtu kopīgs projekts. Investīciju ieguldīšana, kas daudzus uzņēmējus, iespējams, atbaida, ne vienmēr nozīmē naudu – investīcijas ir arī idejas, kā virzīt produktus Krievijas tirgū. Bez jūsu [Latvijas uzņēmēju] atbalsta, idejām un iniciatīvas tā būs vienpusēja sadarbība. "Rižskij dvorik" ir nevis tikai tagadnes, bet gan nākotnes projekts," pavēstīja Horeva.
Savukārt Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzsvēra, ka dome ir atvērta idejām, kā palīdzēt Latvijas uzņēmumiem sākt un attīstīt eksportu. "Neizmantot to potenciālu, kas mums ir, būtu kļūda," teica Ušakovs un aicināja uzņēmējus iesaistīties projektā.
RD priekšsēdētājs pastāstīja, ka plānots Latvijas ražojumu stendos izvietot arī informāciju par Rīgu un Latviju, lai piesaistītu Krievijas tūristus. Ušakovs arī minēja, ka šā gada laikā ir palielinājies Latvijas uzņēmumu kopējais eksports uz Krieviju.
Bet Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas biedrs Latvijā Ivars Strautiņš pauda neizpratni par to, kādēļ daudzi Latvijas uzņēmēji baidās strādāt Krievijas tirgū. "Somijas piena produktu koncerns "Valio" lepojas ar to, ka darbojas Krievijas tirgū, tāpat arī Vācija uzņēmumi. Kāpēc mēs kautrējamies," retoriski vaicāja Strautiņš un pauda cerību, ka ar laiku Latvijas uzņēmēju produkciju eksportēt uz Krieviju kļūs vieglāk. "Gribētos, lai tā produkcija, ko ražo Latvijas uzņēmēji, pa visīsāko ceļu nonāktu līdz Krievijas tirgum. Krievijā ir zināmas Latvijas šprotes, "Melnais balzams", bet ir vēl daudz citu produktu, ko izcelt Krievijas tirgū," klāstīja Strautiņš.
Viņš arī sacīja, ka visi "Rižskij dvorik" projekta dalībnieki ir ieguvēji. "Tas ir abpusēji izdevīgs projekts. Nav cilvēku, kas šajā projektā būtu zaudētāji," teica Strautiņš un novēlēja veiksmi visiem projekta dalībniekiem.
Savukārt maiznīcas "Lāči" valdes priekšsēdētājs Normunds Skauģis norādīja, ka projekta rezultāti ir gaidāmi laika gaitā. "Ir pagājis gads, kopš tika atvērts pirmais stends, un redzam, ka daudz kas ir izdarīts. Šāda projekta spēku var palielināt tikai ar laiku, jo nav tik viegli šādus projektus attīstīt, kā var likties. Taču visi soļi ir veikti, ķēdīte ir sākusi darboties, lai turpinātu attīstību. Panākumi projektam būs, bet tiem ir vajadzīgs laiks," pastāstīja Skauģis.
Jau ziņots, ka projektu "Rižskij dvorik" īsteno Latvijas un Krievijas kopuzņēmums "Assol un partneri", tirdzniecības tīkli "Alije parusa" un "Zeļjonij perekrjostok", kā arī uzņēmumu grupa "PIR".
Pirmais "Rižskij dvorik" stends Maskavā tika atklāts 2011.gadā. Patlaban Maskavas lielveikalos ir kopā 14 "Rižskij dvorik" stendu.
"Rižskij dvorik" stendos Maskavas iedzīvotāji var iegādāties piena produkciju, tostarp jogurtus, sviestu, biezpienu, sieru, skābo krējumu, maizi, cepumus, gaļas izstrādājumus, dzērienus, ūdeni, zivju konservus, sukādes, šokolādes izstrādājumus un citus saldumus, miltus, graudu pārslas, mērces, dārzeņu konservus, čipsus, "Latvijas balzamu" un arī keramikas izstrādājumus.