Latvijas ražojumu atpazīstamībai citās valstīs ir dažādi cēloņi - sekmīga mārketinga politika, patērētāju ikdienas saskarsme ar Latvijas produktiem, Latvijas emigrantu klātbūtne vai iepriekšējās desmitgadēs izveidojušās tradīcijas, kas īpaši raksturīgi bijušajās PSRS republikās. Taču nereti Latvijas uzņēmumu pienesums ir tik niecīgs, ka pazūd lielajos un grūti iekarojamajos citvalstu tirgos, portālam "Delfi" stāsta to Latvijas pārstāvniecībās tajās valstīs, kas ir vienas no lielākajiem Latvijas eksporta tirgiem.
Flagmanis - 'airBaltic'
Visvairāk ārvalstīs zina tās kompānijas un produktus, kuru nozares specifika ļauj tiem būt atpazīstamiem, jo cilvēki tos redz un izmanto. "Tas ir "airBaltic" - acīmredzams savas nišas spēlētājs. Ja iet tālāk, tad ir diezgan liels pārrāvums, līdz var nosaukt nākamo," atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.
Nacionālo lidsabiedrību kā visatpazīstamāko min arī Latvijas vēstniecību ārvalstīs darbinieki, kuru ikdienas pienākums ir sekmēt Latvijas un citu valstu ekonomiskās saites. "Ņemot vērā uzņēmuma mērķtiecīgo ekspansiju reģionā, arvien atpazīstamāks kļūst "airBaltic" zīmols, īpaši kontekstā ar tranzītpārlidojumiem austrumu un dienvidu virzienos," stāsta Latvijas vēstniecības Zviedrijā ekonomiskais un politiskais atašejs Kaspars Briškens. Tā kā Zviedrijas iedzīvotāji bieži vien brauc uz Latviju, līdzās prāmju satiksmes nodrošinātājiem zviedri zina arī "airBaltic".
Savukārt Latvijas vēstniecības Vācijā otrais sekretārs Jānis Bērziņš atgādina, ka "airBaltic" uzvarēja konkursā par tiesībām pārvadāt Vācijas ierēdņus. Arī šis ir ķieģelis Latvijas uzņēmuma atpazīstamības mūrī.
Latvijas lidsabiedrību plaši pazīst ne vien rietumos, bet arī austrumos, kur aviokompānija turpina tiekties uz mērķi izveidot tiešos reisus no Rīgas ar katru no bijušās PSRS republiku galvaspilsētām, stāsta Ozols. Tomēr gluži visā pasaulē šo zīmolu nezina, piemēram, ASV "airBaltic" nepazīst.
Rietumos vēl nezina, Krievijā sāk aizmirst
Ne mazums Latvijas preču ir iegādājamas Krievijā, kur vēl joprojām daudziem atmiņā ir "Laimas" konfektes vai "Latvijas Balzams" produkcija. Latvijas vēstniecības Krievijā padomniece ekonomiskajos jautājumos Dace Cildermane stāsta, ka ievērojamu daļu no kopējā eksporta apjoma uz Krieviju veido pārtikas rūpniecība. Tāpēc Krievijas veikalos ir atrodami Latvijas sieri, zivju konservi, mērces, saldumi un citi produkti.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka aizpērn Krievija pēc abām Baltijas valstīm bija Latvijas trešais lielākais preču eksporta partneris. Mazliet vairāk nekā ceturtā daļa eksporta apjoma uz Latvijas ekonomikā svarīgo valstī - 26% - ir pārtikas rūpniecības produkti, 18% - mašīnas un mehānismi un jau mazāk - 16% - ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozaru produkcija. Kopējā eksporta vērtība 2009.gadā sasniegusi 316,4 miljonus latu, kas gan ir par 28% mazāk kā 2009.gadā.
Tradīcijas kā pamatakmeni Latvijas uzņēmumu atpazīstamībā Krievijā min Ozols. "Ja runājam par Krieviju, tad, protams, ir "Latvijas Balzams". Tāpat pazīstams ir, piemēram, Rīgas Vagonu rūpnīcas zīmols. Tur tas balstās uz ne tik ļoti uz finansēm, cik tradīcijām," skaidro Ozols. Tomēr paļaušanos tikai uz tradīcijām un Krievijas iedzīvotāju atmiņu Ozols vismaz vienā - kosmētikas ražotāja AS "Dzintars" - gadījumā sauc par kļūdu. ""Madara" tirgu iekaroja ar citu iepakojumu un mārketingu, un, ja "Dzintars" savu darbu būtu ieguldījis ne tikai augstvērtīgas produkcijas ražošanā, bet arī mārketingā (..) Es ļoti cienu [AS "Dzintars" vadītāju Iļju] Gerčikova kungu, viņš visu mūžu tai atdevis. Es negribu viņu aizskart, taču uzskatu, ka ir notikusi kļūda. Es ļoti atzīstu "Madara" paveikto, taču tas zināmā mērā arī parāda AS "Dzintars" vienaldzību pret mārketingu," atzīst Ozols.
Taču Krievijas tirgus ir milzīgs un pārsātināts ar ārvalstu precēm, turklāt arvien mazāk paliek to iedzīvotāju, kas atceras tādus uzņēmumus kā "Laima", "Dzintars" un "Latvijas Balzams". Tādēļ daudziem uzņēmumiem plašais kaimiņvalsts tirgus ir jāiekaro no jauna. Veiksmīgi to jau izdarījuši "Spilva", "Pūre", "Rīgas Piena Kombināts" un vairāki zivju pārstrādes uzņēmumi, stāsta Cildermane.
Zviedrijā vēl joprojām labi zina 'Laval', Īrijā - pazīstamāki latviešu uzņēmēji
Briškens, vērtējot Latvijas biznesa un produktu atpazīstamību Zviedrijā, atzīst, ka Latvijas ražojumu apjoms šajā Skandināvijas valstī ir neliels un līdz ar to arī produktu atpazīstamība vidējās mājsaimniecības līmenī ir niecīga. "Ir, protams, atsevišķi vairāk vai mazāk veiksmīgi tirgus iekarošanas mēģinājumi, piemēram, pārtikas jomā "Pure Chocolate", "Emīls Gustavs", "Laima", "Ķekava", "Balticovo" vai kosmētikas jomā "Madara Cosmetics", Stendera franšīze. Tomēr kopumā Zviedrijas patēriņa preču tirgus piesātinājuma un sarežģītās pieejamības dēļ Latvijas uzņēmumiem nav izdevies šeit nostiprināties," atzīst vēstniecības ekonomiskais un politiskais atašejs. CSP dati rāda, ka teju puse no eksporta sadalījuma uz Zviedriju, kas aizpērn bija Latvijas piektais lielākais eksporta tirgus, ir koksne un tās izstrādājumi - 48%. Ievērojami mazāks - 11% - bijis eksportēto metālu un to izstrādājumu apjoms.
Neraugoties uz smago krīzi pirms dažiem gadiem, savu vietu Zviedrijā izdevies noturēt bijušajai "Parex" bankai, kas arvien mērķtiecīgāk sevi apliecina ar jauno nosaukumu "Citadele", piebilst Briškens.
Viņš arī skaidro, ka vēl joprojām atpazīstams ir būvniecības uzņēmums "Laval", kas pirms daudziem gadiem, strādājot Zviedrijā, maksāja Latvijas strādniekiem mazākas algas, tādējādi saniknojot Zviedrijas arodbiedrību un būvfirmas. Šobrīd gan Latvijas būvniecības uzņēmumi Zviedrijā konkurē ne tikai daudz uz relatīvo darbaspēka izmaksu rēķina, cik uz inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem un efektīvu projektu vadību, norāda Briškens.
Šajā ziņā par piemēru ir saucama Latvijas industriālā koncerna UPB darbība, kura tērauda un stikla konstrukcijas un dizaina risinājumi ļāvuši uzņēmumam lielo Zviedrijas koncernu paspārnē realizēt vairākus prestižus valsts pasūtījuma projektus, stāsta Briškens. Panākumus Zviedrijā guvis arī industriālo grīdu būvnieks "Primekss", kura inovatīvie risinājumi ļauj tam realizēt projektus, piemēram, nodrošinot grīdu klājumu "Volvo" noliktavām Gēteborgā. Sekmīgi darbojušies arī ārpakalpojumu sniedzēji gan ražošanā, gan mašīnbūvē - autobūves komponenšu ražošanā.
Ar panākumiem Zviedrijas tirgū strādā arī Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēji, piemēram, "Nexum IT", kas specializējas īpaši pielāgotu un sarežģītu integrēto informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādē un ieviešanā apdrošināšanas un finanšu uzņēmumos.
Vēl viena tirgus niša, kurā pamazām sāk nostiprināties Latvijas uzņēmumu reputācija, ir tranzīts. "Plašs potenciāls pastāv arī kokrūpniecības un koksnes enerģētikas jomā, kurā pagaidām diemžēl vairāk esam pazīstami kā resursu un izejvielu avots," stāsta Briškens.
Toties Latvijas eksportu uz Vāciju galvenokārt veido koksne, metāli, mašīnas un mehānismi, kas ir starpprodukti, nevis patēriņa preces, klāsta Bērziņš. Tāpēc par atpazīstamību ir grūti runāt - industriālo produktu eksportā lielākā nozīme ir savstarpējai uzticamībai, nevis plaši zināmam vārdam. "Īsti patēriņa produkti ar atpazīstamu tirgus zīmi ir daži. Galvenie minamie būtu "airBaltic" un "Madara Cosmetics", kuras produktus var iegādāties "Douglas" veikalos," secina Bērziņš. 2009. gadā vislielākā uz Vāciju eksportēto preču grupa bija koksne un tās izstrādājumi - 22%, transporta līdzekļi - 16%, savukārt metāli un to izstrādājumi, kā arī mašīnas un mehānismi - katrs pa 10%, liecina CSP dati. Kopumā aizpagājušajā gadā Vācija bija ceturtais lielākais Latvijas eksporta partneris - vēl vairāk Latvijas produkcijas nonāca tikai Baltijas valstu un Krievijas tirgū.
Tikmēr Īrijā cieņā ir tur uzņēmējdarbību uzsākušie latvieši. Īrija nav būtisks Latvijas ražojumu noieta tirgus: 2009.gadā eksporta apjoms bija vien 16,2 miljoni latu, kas Īriju Latvijas partneru sarakstā ierindoja 28.vietā. Taču citu valstu vidū Īrija iezīmīga ar to, ka tajā apmetas visvairāk mūsdienu emigrantu no Latvijas. Pastaigājoties pa kādu Īrijas pilsētu - Droghedu vai Korku, ieejot kādā no turienes krogiem - "Millenium" vai Svordas "Lāčplēsī", atradīsiet ne vienu vien Latvijas ražotāja produktu un pašā pilsētā - ne vienu vien iedzīvotāju, kas zinās Latvijas uzņēmumu un produktu zīmolus, stāsta Latvijas vēstniecībā Īrijā padomniece ekonomikas jautājumos Vija Buša. Viņa stāsta, ka Limerikā ar labiem pienākumiem darbojas frizētava "Hot Scissors", bet Dublinā - restorāns "Elixir". Latviešu uzņēmējdarbībai Īrijai vispār ir dziļas saknes, jo vēl 1878.gadā kāds Kārlis Pētersons jeb Čārlzs Pītersons sāka strādāt darboties uzņēmumā "Kapp un Peterson Ltd." pīpju ražošanā. Uzņēmums vēl tagad darbojas kā "Peterson of Dublin", tiesa, latviešiem tas vairs nepieder.
Tomēr Latvijas pārtikas izstrādājumi nav visbiežāk Īrijā sastopamā preču grupa - eksporta kopajomā tie veido tikai 4%. Līdzīgi kā citu valstu tirgos, arī uz Īriju Latvija visvairāk eksportē metālu un tā izstrādājumus un koksni un tās izstrādājumus - katras no abām grupām īpatsvars 2009.gadā eksporta tirgū bija 19%.