"Ķīnas Komunistiskā partija nemitīgi cenšas uzlabot un aizstāvēt cilvēktiesības, bet kādā veidā Liu ar savu darbību būtu veicinājis 1,3 miljardu Ķīnas iedzīvotāju cilvēktiesību progresu?" vaicāts aģentūras komentārā, kas publicēts bez autora vārda.
Deviņu dienu laikā kopš prēmijas piešķiršanas "Siņhua" uz šo lēmumu tikpat kā nebija reaģējusi, savukārt angliski iznākošie valsts kontrolētie Pekinas laikraksti pauda viedokli, ka Nobela komitejas izvēle skaidrojama ar Rietumu bailēm no Ķīnas pieaugošās bagātības un ietekmes un "ir daļa no plāna Ķīnas savaldīšanai".
Tikmēr ķīniešu valodā rakstošie un raidošie mediji par rakstniekam un tiesību aktīvistam piešķirto prestižo apbalvojumu tikpat kā nav ziņojuši.
Svētdien gan Komunistiskās partijas laikraksts "People's Daily" ievietojis vienu no pirmajiem komentāriem ķīniešu valodā, apgalvojot, ka šā gada Nobela komitejas lēmums liecina par "atkāpšanos no Nobela Miera prēmijas ideāliem".
Jau ziņots, ka 54 gadus vecais ķīniešu rakstnieks un tiesību aizstāvis Liu Sjaobo, pirmais ķīnietis, kuram piešķirta augstā godalga, šobrīd atrodas ieslodzījumā par dalību petīcijas "Harta 08" izstrādē, kurā izteikts aicinājums uz vērienīgām politiskām reformām Ķīnā, tostarp attiecībā uz pulcēšanās, vārda un reliģijas brīvību. Pērn decembrī viņam tika piespriests 11 gadu cietumsods apsūdzībās par varas gāšanas mēģinājumu.
Atbrīvot viņu no ieslodzījuma jau aicinājušas Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Savienība un Japāna.
"Vai Norvēģijas Nobela komitejas lēmums nav jāuzlūko citādi, proti, - šī savulaik prestižā godalga degradējusies, pārtopot politiskā ierocī, ar ko manipulē daļa rietumvalstu?" vaicā "Siņhua", kas nereti ir vienīgais Ķīnas medijs, kuram tiek atļauts ziņot par jutīgiem tematiem.
Cenšoties pamatot apgalvojumu, ka cilvēki Ķīnā sākuši dzīvot labāk, aģentūras komentārā norādīts uz obligātās deviņgadīgās izglītības ieviešanu lielākajā daļā valsts un pieminēts, ka beidzamajos trīsdesmit gados to iedzīvotāju skaits, kuri Ķīnā dzīvo zem nabadzības robežas, sarucis no 250 miljoniem līdz 40 miljoniem.
"Daļa ekspertu domā, ka turpmākajos 30 gados reformas padziļināsies ne vien ekonomikā, bet arī sociālajā un politiskajā jomā," teikts "Siņhua" komentārā.