Foto: F64

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) neatbalsta Ekonomikas ministrijas (EM) plānu atvieglot uzņēmēju iespējas darbam Latvijā piesaistīt ārzemniekus, par kuru otrdien spriedīs Ministru kabinets (MK), portālu "Delfi" informēja LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Birkenfelde.

Otrdien valdība spriedīs par EM izstrādāto sarakstu ar profesijām, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki.

Jau ziņots, ka saskaņā ar EM prognozēm, iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā nākamajos gados turpinās sarukt, bet bezdarba līmenis līdz 2020. gadam pietuvosies 6%, kas var radīt līdzīgus darba tirgus pārkaršanas riskus, kādi bija pirmskrīzes periodā. Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) biedri EM informējuši, ka tuvāko 3-5 gadu laikā prognozē darbaspēka nepietiekamību. Tāpat ĀIPL aicinājusi izstrādāt pārdomātu imigrācijas politiku, lai piesaistītu investīcijas, kas paredz lielu nodarbināto skaitu.

LBAS aicina EM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) īstenot nodarbinātības politiku, ka būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums. Savu nostāju LBAS argumentē ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kas liecina, ka 2017. gada 1. ceturksnī bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem bija 17,3%

"Darbaspēka ievešanas ideja nepārliecina, jo mazāk kvalificētu darbinieku piesaistīšana no citām valstīm tikai varētu pasliktināt Latvijas darbinieku stāvokli, ir efektīvi jāizmanto vietējo cilvēku resursi. Turklāt arvien biežāk publiskajā telpā izskan ziņas par lielu uzņēmumu plāniem veikt daudzskaitlīgas kolektīvās atlaišanas, tādēļ ir jādomā, kā apmācīt un pārkvalificēt jau esošos Latvijas darbiniekus. Eksperti uzsver, ka digitalizācija un automatizācija ir alternatīva strādnieku ievešanai, tādēļ LBAS aicina rūpīgi izvērtēt ieceri par plašu ārzemju darbaspēka piesaistes nepieciešamību," pauda LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa.

LBAS jau iepriekš iebilda pret specialitāšu ārstu iekļaušanu profesiju sarakstā un norādīja, ka ārstu speciālistu iztrūkums ir saistīts ar nepietiekamo atalgojumu veselības nozarē. Ņemot vērā, ka finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksai tiks palielināts, un 2023. gadā koeficients ārstu (I amata kategorijai) darba samaksai pret vidējo darba samaksu valstī pieaugs līdz 2,0, LBAS neredz pamatojumu kāpēc būtu nepieciešama ārzemnieku uzaicināšana attiecībā uz specialitāšu ārstiem. Pēc šiem iebildumiem mediķi no profesiju saraksta izņemti.

Tāpat LBAS iebilda pret virkni ar programmēšanu un IT tehnoloģijām saistītu profesiju iekļaušanu sarakstā. LBAS norādīja, ka minēto profesiju speciālisti var veikt savus darba pienākumus attālināti, un ir jāliek uzsvars uz nepieciešamo speciālistu sagatavošanu Latvijā.

LBAS iebilda arī pret sarakstā iekļautajām profesijām "zinātnieki, fiziķi un astronomi", uzsverot, ka Latvijā jau ilgstoši netiek nodrošināts atbilstošs bāzes finansējums zinātnei, kā rezultātā Latvijas zinātniekiem ir grūti nodrošināt adekvātu un konkurētspējīgu atalgojumu. Tas savukārt veicina konkurētspējīgu zinātnieku aizplūšanu uz ārvalstīm.

Tāpat LBAS vērsa uzmanību uz to, ka EM atbalsta atvieglotu ārzemnieku nodarbināšanu 29 profesijās, lai gan ES fondu plānošanas periodā 2014.-2020. gadam tiek īstenoti vairāki ESF projekti ar mērķi uzlabot strādājošo prasmes un kompetences. Turklāt arī Eiropas Komisija rekomendē pilnveidot profesionālo izglītību, lai esošo bezdarbnieku prasmes kļūtu atbilstošas tirgus vajadzībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!