Tiesa, nedaudz vēlāk, pēc aģentūras LETA intereses par šo situāciju, administrācija nolēmusi atļaut iepazīties LDz ar attiecīgo rīkojumu.

"Ņemot vērā 9.novembrī izskanējušo informāciju par Valsts dzelzceļa administrācijas it kā uzsākto administratīvā pārkāpuma procedūru pret LDz, uzņēmuma pārstāvis devās uz Valsts dzelzceļa administrāciju iepazīties ar šīs administratīvā pārkāpuma procedūras dokumentiem," sacīja LDz pārstāvis Māris Ozols.

Viņš piebilda, ka LDz nebija saņēmis no administrācijas nekādu oficiālu informāciju par lietas sākšanu, tikai iepazinies ar medijos publiskoto administrācijas izplatīto informāciju.

Pēc Ozola teiktā, LDz pārstāvis Valsts dzelzceļa administrācijā nesaņēma ne lēmumu par administratīvā pārkāpuma procedūras sākšanu, nedz arī varēja iepazīties ar rīkojumu par tās sākšanu. "Valsts dzelzceļa administrācijas 9.novembra paziņojums medijos liecina, ka procedūra it kā sākta jau 6.novembrī, taču administrācijā nevarēja uzrādīt ne dokumentu, ar kuru procedūra būtu oficiāli uzsākta, ne arī pašu administratīvo lietu," stāstīja uzņēmuma pārstāvis.

Viņš atgādināja, ka atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības sākšanu jāpieņem triju dienu laikā no iespējamā pārkāpuma fiksēšanas brīža.

"Lēmums var tikt pieņemts, sastādot atbilstošu administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot lēmumu rezolūcijas veidā. Ne ar vienu no šādiem dokumentiem LDz nav bijusi iespēja iepazīties, vienīgā pieejamā un rakstiski fiksētā informācija ir Valsts dzelzceļa administrācijas medijiem izplatītais paziņojums. Tādējādi, publiskojot informāciju par neesošu lietu, Valsts dzelzceļa administrācija ir maldinājusi sabiedrību," sacīja Ozols.

Savukārt Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks neatminējās, ka LDz pārstāvis attiecīgo rīkojumu būtu prasījis, taču jebkurā gadījumā rīkojums esot iekšējās lietošanas dokuments, kurā tostarp ietverta konfidenciāla informācija par procedūrā iesaistītajām personām.

Vienlaikus gan, aprunājoties ar iesaistītajām pusēm, nolemts ļaut LDz iepazīties ar rīkojumu.

Administrācijas vadītājs pauda, ka pagaidām administratīvā pārkāpuma protokola, ar kuru iepazīstināt LDz, vēl nemaz nav tāpēc, ka sākta tikai pārkāpuma procedūra ar rakstisku rīkojumu.

Vienlaikus viņš piebilda, ka rakstiskais rīkojums izdots 6.novembrī un jau 7.nocembrī LDz atbildīgā persona, kas nodrošināja korespondenci ar administrāciju, informēta mutiski.

Iesalnieks uzsvēra, ka LDz masu plašsaziņas līdzekļos pauž nepatiesību. Jau 20.oktobrī LDz paziņots, ka gadījumā, ja netiks sniegta prasītā informācija līdz 3.novembrim, tiks sākta pārkāpuma procedūra. "Viņi tagad mēģina procesuāli piesieties un meklēt utis," viņš piebilda.

Viņš klāstīja, ka LDz prasīta detalizēta informācija par vairākām izmaksu pozīcijām, piemēram konsultāciju pakalpojumiem, bet uzņēmums vien atsūtījis summu, kāda tērēta attiecīgajiem pakalpojumiem. Administrācija vēlas detalizētu informāciju, no kā šī summa sastāv.

Vienlaikus Iesalnieks noliedza, ka pēdējo dienu notikumi varētu būt saistīti ar Valsts kontroles vēstīto, ka vairākas mazās iestādes, tostarp Valsts dzelzceļa administrāciju, varētu reorganizēt vai likvidēt.

Administrācijas vadītājs uzsvēra, ka pēc viena komersanta sūdzības sarakste starp LDz un iestādi par šo tēmu sākās jau septembrī, taču Valsts kontrole ar savu informāciju klajā nāca vien šomēnes.

Kā ziņots, Valsts dzelzceļa administrācija šonedēļ paziņoja, ka sākusi administratīvā pārkāpuma procedūru pret LDz par informācijas slēpšanu no valsts uzraugošās iestādes.

Administrācijas ieskatā uzņēmums esot atkārtoti ignorējis Valsts dzelzceļa administrācijas aicinājumu sniegt detalizētu iekļauto izmaksu atšifrējumu, kas iekļautas infrastruktūras maksas aprēķinā, ko plānots piemērot no 2018.gada 1.janvāra. Valsts dzelzceļa administrācijas pienākums ir pārbaudīt, vai infrastruktūras izmantošanas maksa noteikta atbilstoši likumam un aprēķināta pamatoti.

Tāpat vēstīts, ka "Latvijas dzelzceļa" neatkarīgais meitasuzņēmums "LatRailNet" nolēmis no nākamā gada palielināt maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, tostarp kravu pārvadājumiem 7% apmēra. No nākamā gada infrastruktūras maksa par vienu vilcienu kilometru bez pievienotās vērtības nodokļa kravas vilcieniem noteikta 11,08 eiro, pasažieru elektrovilcieniem 7,27 eiro, pasažieru dīzeļvilcieniem 6,1 eiro, pasažieru vilcieniem ar lokomotīvi 6,94 eiro, savukārt, šaursliežu vilcieniem 2,52 eiro.