Biedrība uzskata, ka piedalīšanās "Nord Stream 2" var dot nopietnu pienesumu Latvijas ekonomikai, tādēļ ir svarīgi izvērtēt šo projektu ne tikai no drošības viedokļa, bet arī analizēt iespējamo pienesumu valsts tautsaimniecībai un attīstībai. "Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā pieņemtais lēmums neatbalstīt Ventspils ostas iesaisti "Nord Stream 2" projekta īstenošanā joprojām nav izskaidrots Ventspils uzņēmumiem un sabiedrībai, liekot apšaubīt, vai ekonomiskās un drošības intereses tajā ir izsvērtas un izanalizētas." pauda BATL.

Pēc biedrības ieskatiem, līdzdalība "Nord Stream 2" projekta īstenošanā ir nopietni jāapsver. Gāzes vads, visticamāk, tiks uzbūvēts neatkarīgi no Latvijas vēlmes sadarboties. Vairāki Eiropas Savienības uzņēmumi piekrituši piedalīties "Nord Stream 2" finansēšanā, turklāt dalību projektā ir apstiprinājušas četru Eiropas Savienības pilsētu ostas, tāpēc nav izprotams, kādēļ tieši Latvijai būtu jānorobežojas no šī projekta.

BATL atgādināja, ka vēsturiski un arī joprojām Ventspils ostas darbība ir cieši saistīta ar kravām no Krievijas, no kurienes nāk gan ogļu, gan naftas produktu, gan citu kravu tranzīta plūsma, tādēļ ir grūti izprast, kādēļ tieši "Nord Stream 2" caurules, kuras plānots piegādāt caur Ventspils ostu, rada lielākus draudus Latvijas drošībai nekā jau esošās kravas.

"Esam neizpratnē, kāpēc valdība aiz slēgtām durvīm pieņēma sasteigtu lēmumu un pat nepakonsultējās ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem, kuriem šis projekts nozīmētu darbu un ieņēmumus. Ne Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ne arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) savu pozīciju par šo jautājumu nav skaidrojuši. Pieļauju, ka mums trūkst informācija par plašāku starptautisku drošības kontekstu, kāpēc tieši sadarbība ar "Nord Stream 2" nav vēlama, taču, ja tāds pastāv, lēmuma iemesli ir jāskaidro detalizētāk," pauda BATL prezidenta Inga Antāne.

Antāne papildus norādīja, ka galvenais mulsinošais aspekts šādos skarbos un kategoriskos valdības lēmumos ir informācijas trūkums pašiem komersantiem par to, kāpēc attiecīgais projekts ir tik slikts un neatbalstāms.

Pēc viņas teiktā, pat tad, ja valdības lēmums balstīts uz klasificētiem ziņojumiem, amatpersonām jābūt spējīgām iespēju robežās runāt ar uzņēmējiem par to, kāpēc projekts nav atbalstāms.

Antāne atgādināja, ka citu Eiropas Savienības dalībvalstu ostas plāno piedalīties šajā projektā, tādējādi komersantiem nav izprotams, kāpēc to nevarētu darīt arī Latvijā.

"Es nesaku, ka [valdības] lēmums nav pareizs. Mums vienkārši tas nav paskaidrots," viņa piebilda.

Biedrībā BATL apvienojušies vairāki Ventspils brīvostā strādājoši uzņēmumi, tostarp "Noord Natie Ventspils Terminals", kas saņēmis piedāvājumu iesaistīties "Nord Stream 2".

Kā ziņots, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs paziņojis, ka Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi "Noord Natie Ventspils Terminals" un "Eurohome Latvija" saņēmuši piedāvājumu iesaistīties "Nord Stream 2" gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu. Savukārt valdība vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā "Nord Stream 2".

Tiesa gan, Lembergs uzsvēris, ka ostas termināļi tāpat varētu iesaistīties projektā.

"Nord Stream 2" būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka "Nord Stream 2" divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Projekta lēstās kopīgās izmaksas sasniedz 9,5 miljardus eiro, un gāzesvada būvniecību paredzēts sākt nākamgad, bet pabeigt - 2019.gadā.