"Iedrošinos apgalvot, ka mums diemžēl nav izdevies panākt vienošanos. Ja tas būs vajadzīgs, mēs informāciju varam sniegt, bet šobrīd attiecībā uz šo projektu Latvija ir piesardzīga, un varbūt mums jādomā ar igauņiem, ko darīt tālāk," viņš atzinis.

Pēc Matuļoņa teiktā, tiks meklēti ceļi, kā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izpirkšanai, runājot par to tikai ar Igauniju, taču pagaidām vēl grūti spriest, vai Eiropas Komisija atzītu tikai divu Baltijas valstu pieteikumu par reģionālu, kas nepieciešams, lai tas varētu pretendēt uz atbalstu gāzes infrastruktūrai.

"Grūti pateikt, nekur nav sacīts, vai tā ir divu, triju vai četru valstu darīšana. Vai divu valstu projektus nevarētu traktēt kā reģionālos?" retoriski vaicājis Lietuvas premjera padomnieks.

"Nav šaubu, jautājums par termināļa izpirkšanu tik un tā būs darba kārtībā; grūti pateikt, vai ar igauņiem spēsim vienoties, tomēr mēģināsim," viņš piebildis.

Vienlaikus Matuļonis uzsvēris, ka Latviju šādā gadījumā nav domāts atstāt malā - ja tā tomēr nolemtu pievienoties, tad tiktu pieņemta.

"Ja Latvija tiešām domātu un izlemtu citādi, mēs vienmēr esam gatavi sarunai, bet šobrīd diemžēl situācija ir tāda, kāda tā ir. Reģionālas vienošanās panākt nav tik viegli, kā gribētos," viņš norādījis.

Pēc Matuļoņa teiktā, Lietuvas valdība nav saņēmusi no Latvijas oficiālu atbildi un vairāk informācijas cer iegūt nākamnedēļ, kad triju Baltijas valstu premjeri tiksies Varšavā.

Kā ziņots, Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) otrdien informēja, ka ministrija Baltijas valstu kolēģiem prasīs papildu informāciju par reģionālā sašķidrinātās gāzes risinājuma izmaksām un ieguvumiem.

Valdība otrdien uzklausīja EM ziņojumu "Par reģionālo sadarbību infrastruktūras nodrošināšanai gāzapgādes nozarē". Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, Latvijai piedāvāts atbalstīt sašķidrinātās gāzes termināļa izveidi Igaunijā, Paldiskos, taču Ašeradens šo informāciju nedz apstiprināja, nedz noliedza.

"Ja mēs kopumā skatāmies uz grafiku, kādā Baltijas valstu premjeri vienojās strādāt pie Baltijas valstu energosistēmas arhitektūras, lēmums paredzēja, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī eksperti izvērtē Baltijas gāzes infrastruktūru un pieņem lēmumu, kurš būtu efektīvākais reģionālais risinājums," pauda ministrs.

Pēc viņa teiktā, Baltijā, visticamāk, nepieciešams viens projekts, taču patlaban piedāvāti jau divi. "Šobrīd piedāvāti jau divi, un mums šajā brīdī ir pārāk maz informācijas, lai varētu pieņemt lēmumu par divu reģionālu projektu risinājumu," sacīja Ašeradens.

Vienlaikus viņš norādīja - ja runa ir par reģionālas nozīmes enerģētikas infrastruktūras projektu, šajā gadījumā sašķidrinātās gāzes termināli, tas nozīmē, ka valstīm proporcionāli ieguvumam no infrastruktūras būs arī jāsedz izmaksas.

"Es un valdība šobrīd nevaram iet pie Latvijas nodokļu maksātājiem, nezinot, kādas šīs izmaksas nākotnē būs, ar atbalstu vienam vai otram scenārijam," pauda ministrs.

Konkrētu informāciju par to, kas Latvijai piedāvāts, Ašeradens gan nesniedza, norādot, ka EM sagaida papildu informāciju no kolēģiem un plāno turēties pie grafika - nākamā gada pirmajā ceturksnī eksperti attiecīgo jautājumu izvērtēs.

Savukārt ziņu aģentūras BNS Lietuvas redakcija atgādina, ka triju Baltijas valstu premjeri, šomēnes tiekoties Inčukalnā, norunājuši vienošanos atlikt uz divām nedēļām, proti, līdz pagājušajai piektdienai. Kā tobrīd sacīja Matuļonis, šai laikā dokuments bija jāprecizē un jāpieņem Latvijas valdībā.

Paredzēts, ka reģionālo gāzes tirgus paketi veidotu jau esošais Klaipēdas terminālis, iecerētais terminālis Paldiskos un Inčukalna gāzes krātuve. Vienojoties savā starpā, Baltijas valstis varētu lūgt ES atbalstu.

Par reģionālo gāzes infrastruktūru tiek runāts jau kopš 2006.gada, kad Baltijas valstis vienojās izvērtēt reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības ideju, taču vienošanos panākt neizdevās, un Lietuva Klaipēdā uzcēla savu termināli.

Vēlāk Lietuva aicināja kaimiņvalstis atzīt Klaipēdas termināli par reģionālo un tā pavērt iespējas ES atbalsta saņemšanai, bet tam nepiekrita Igaunija, kas vēlas būvēt savu termināli Paldiskos, tādēļ Lietuva piekrita, ka Igaunija celtu mazāku termināli un ES atbalstu varētu saņemt abi termināļi un Inčukalna gāzes krātuve.

Lietuva šogad lūdza iekļaut Klaipēdas termināli ES kopīgu interešu projektu [projects of common interest, PCI] sarakstā. Ja EK šo lūgumu apstiprinās, Lietuva varētu cerēt uz finansiālu atbalstu vismaz 100 miljonu eiro apmērā. Lietuva gribētu izpirkt termināļa kuģi "Independence" no Norvēģijas koncernu "Hoegh LNG" vēl pirms 2024. gada, kad beigsies tā līzinga līgums, jo kuģa noma tai izmaksā ļoti dārgi.