Tomēr viņš uzsvēra, ka nevajadzētu atteikties no stratēģiskā investora. Pēc viņa vārdiem, LK pēc iespējas ātrāk ir nepieciešams piesaistīt privāto kapitālu, jo "politiskā virsbūve LK attīstībai ir traucējoša".
Pēc Mantiņa teiktā, "privātā kapitāla ienākšana kompānijā kaut vai ar publisko piedāvājumu noteikti veicinātu kompānijas nostabilizēšanos". Viņš arī uzsvēra: "Man nav pārliecības, ka šobrīd, būtiski nemainot nosacījumus, kaut kas varētu manīties potenciālo LK investoru interesēs."
Viņš arī stāstīja, ka ir izvērtējis visus iespējamos LK privatizācijas veidus, analizējot visus plusus un mīnusus, tomēr secinājis, ka uzņēmuma privatizāciju vislabāk būtu sākt ar publisko piedāvājumu.
PA valdes loceklis arī pauda viedokli, ka, "noņemot kompānijai politisko virsbūvi", potenciālajam stratēģiskajam investoram par LK varētu rasties lielāka interese, tādējādi kompāniju varētu privatizēt par lielāku samaksu.
Savukārt PA ģenerāldirektors Jānis Naglis norādīja, ka, pēc viņa domām, tomēr privatizācijas sākšana ar publisko piedāvājumu nebūtu labākais risinājums. Naglis atgādināja, ka LK publiskajā piedāvājumā ir jāpārdod 15% akciju un tā ir ļoti maza pakete, kas nevar ietekmēt uzņēmuma darbību.
Līdz ar to pārdot 15% akciju par privatizācijas sertifikātiem, lai panāktu "politiskas virsbūves nojaukšanu", ir neiespējami, piebilda PA ģenerāldirektors.
Jau ziņots, ka, tiklīdz kā ekonomikas ministrs būs izvērtējis un apstiprinājis PA ieteikumus par tālāko rīcību LK privatizācijas jautājumā, tos iesniegs valdībā.
Sagatavotie priekšlikumi piedāvā turpināt LK privatizāciju pēc līdzšinējiem noteikumiem, pagarinot termiņus un tādējādi piedāvājot LK kontrolpaketi iegādāties itāliešu kompānijai "d'Amico" vai arābu kompānijai "FAL Oil Company Ltd.".
Tomēr gadījumā, ja valdība nepiekritīs minētajam priekšlikumam, tiek piedāvāti jauni LK privatizācijas nosacījumi, kas ir līdzīgi iepriekš izstrādātajiem, tikai tajos piedāvāts atteikties no stratēģiskā investora nepieciešamības.