Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce preses konferencē pirms valdības sēdes klāstīja, ka mājsaimniecības jau šobrīd var novirzīt tajās saražoto elektrību kopējā katlā, taču tas attiecīgas norēķinu sistēmas trūkuma dēļ netika uzskaitīts un mājsaimniecībām nekāds ieguvums no tā nav.

Līdz ar jaunās norēķinu sistēmas ieviešanu mājsaimniecības virs patēriņa no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) saražoto elektroenerģiju varēs novadīt kopējā tīklā un nepieciešamajā apjomā saņemt atpakaļ. Piemēram, ja mājsaimniecība tīklā būs nodevusi tikpat lielu ”zaļās enerģijas” apjomu, cik patērējusi, tad par elektroenerģiju tai nebūs jāmaksā, vien par sadales tīkla pakalpojumu, skaidroja Pūce.

Tiesa, ja konkrētajā periodā mājsaimniecība būs saražojusi un tīklā nodevusi lielāku ”zaļās enerģijas” apjomu nekā patērējusi, tad attiecīgais apjoms netiks pārlikts uz nākamo periodu un arī nekāda samaksa par to nepienāksies, skaidroja Pūce, nosakot, ka šī sistēma nav domāta peļņas gūšanai.

Pēc viņa sacītā, jaunās sistēmas ieviešana ļaus tām mājsaimniecībām, kas ar saules paneļu, vēja ģeneratora vai nelielas koģenerācijas iekārtas palīdzību iegūst un tīklā novada ”zaļo enerģiju”, ietaupīt uz elektroenerģijas rēķina, kā arī palīdzēs Latvijai sasniegt nospraustos mērķus saistībā ar AER audzēšanu kopējā enerģijas patēriņā, skaidroja EM valsts sekretārs.

EM valdībā iesniegtajos dokumentos skaidro, ka šobrīd Latvijā spēkā esošais regulējums neparedz iespēju mājsaimniecībām veikt norēķinu par elektroenerģijas tīklā nodotu, no AER iegūtu elektroenerģiju, kas saražota virs mājsaimniecības patēriņam nepieciešamā apjoma.

Pēc EM sacītā, nepastāv tāda norēķinu sistēma, kurā ņemts vērā mājsaimniecības no sistēmas saņemtās un nodotās elektroenerģijas apjoms. Proti, nav paredzēta elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošana, kad no patērētā elektroenerģijas apjoma tiek atskaitīts tīklā nodotais apjoms un norēķini tiek veikti tikai par starpību. Tādējādi mājsaimniecības ir mazāk ieinteresētas sākt enerģijas ražošanu no AER.

Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu kā mazo AER ražotāju atbalsta sistēmu visplašāk pielieto ASV, bet Eiropas Savienībā elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu kā AER atbalsta mehānismu ir noteikušas Itālija, Dānija un Malta, skaidro par nozari atbildīgā ministrija.

Valdībā akceptētās izmaiņas paredz papildināt Elektroenerģijas tirgus likumu nolūkā ieviest elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu.

Likumprojekts paredz, ka tiesības slēgt līgumu par neto norēķinu sistēmas izmantošanu būs mājsaimniecības lietotājiem, ja: elektroenerģiju mājsaimniecībā iegūst no AER; elektroenerģiju mājsaimniecībā ražo un izlieto viena sistēmas pieslēgumā u.c.

Par mājsaimniecības lietotājiem šī likumā kontekstā tiek uzskatīti tie elektroenerģijas lietotāji, kuri elektroenerģiju pērk un patērē pašu vajadzībām, izņemot komercdarbības un cita veida profesionālās darbības vajadzībām. Līdz ar to neto uzskaites sistēmu būs tiesīgi lietot gan privātmāju īpašnieki, gan daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku apvienības.

Sistēma paredz, ka sadales sistēmas operators, ņemot vērā ar lietotāju noslēgto vienošanos, uzskaita patērēto elektroenerģiju un to saražoto elektroenerģiju, kas nodota sadales sistēmas operatora tīklā. Ja pēc aprēķina lietotājs elektroenerģijas sadales sistēmas operatora tīklā ir nodevis vairāk elektroenerģijas nekā patērējis, to elektroenerģijas apjomu ieskaita nākamajā patērētās elektroenerģijas norēķinu periodā.

Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas aprēķina periods ir viens kalendārais mēnesis un elektroenerģijas neto norēķinu sistēma darbojās viena kalendārā gada laikā.

Valdība noteica, ka līdz 2013.gada 1.janvārim ir jānosaka elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas kārtība.

EM atgādina par mērķi 2020.gadā sasniegt vismaz 40% AER īpatsvaru kopējā Latvijas enerģijas gala patēriņā.