Viņš norādīja, ka nākamgad elektroenerģijas maksājumi jūtami samazināsies lielajiem energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, mājsaimniecībām tie nemainīsies, bet pieaugs lietotāju grupai, kurai ir 0,4 kilovoltu pieslēgums - pārsvarā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Pēc EM apkopotās informācijas šai uzņēmumu grupai elektroenerģijas izmaksas nepārsniedz 2% no kopējā uzņēmuma darbības izmaksām, tādēļ elektrības maksājumu pieaugums nebūs tik jūtams.

"Pieaugums būs limitēts, ne vairāk kā 12 eiro mēnesī. Šo izmaiņu mērķis ir apstrādes rūpniecības konkurētspējas paaugstināšana, jo apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir tikai 12%, kas ir mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Patlaban elektrības cenas apstrādes rūpniecībai Latvijā ir trešās augstākās Eiropā, bet ar diferenciāciju tās nonāk zem Lietuvas un Igaunijas līmeņa," sacīja Stinka.

EM valsts sekretārs norādīja, ka OIK diferenciācija pēc būtības ir tarifu diferenciācija - lielākām un efektīvāk izlietotām pieslēgumu jaudām turpmāk būs mazāks elektrības rēķinu slogs, bet tiem, kam pieslēgta liela jauda, kas netiek efektīvi izmantota, elektrības rēķinu slogs palielinās.

Lai mazinātu šo slogu, EM aicina izvērtēt un samazināt nepieciešamo pieslēguma jaudu, izvērtēt citu elektrības tirgotāju piedāvājumus, kā arī mainīt ikdienas paradumus elektroiekārt un apgaismojuma izmantošanā, kā arī, iegādājoties jaunas iekārtas, izvērtēt to energoefektivitāti.

Stinka arī piebilda, ka maksājumu pieaugums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs īslaicīgs, jo pēc diviem gadiem kopējais OIK slogs tautsaimniecībā sāks būtiski samazināties, samazinoties spēkā esošo obligātā iepirkuma atļauju skaitam.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka rēķinu pieaugums gaidāms aptuveni 53 000 mazo un vidējo uzņēmumu, taču izteica cerību, ka pieaugums saskaņā ar EM aprēķiniem vidēji būs pieci līdz seši eiro mēnesī.

"Šodien Tautsaimniecības padomē nolēmām atbalstīt OIK diferenciāciju - labāk lai šī diferencēšana notiek, jo ieguvums ražojošajiem uzņēmumiem ir lielāks. Pirmā ceturkšņa laikā EM apkopos rezultātus un Tautsaimniecības padomes dalībnieki aicināti ziņot par anomālijām, ja tādas veidosies. Ja tādas būs, tad pie šī jautājuma atgriezīsimies vēlreiz. Tāpat Tautsaimniecības padome šodien pauda stingru atbalstu EM īstenotajiem pasākumiem kopējā OIK maksājumu apjoma mazināšanai," sacīja Endziņš.

Tāpat Tautsaimniecības padome arī lēma, ka nākamajā gadā jāuzsāk savlaicīgas diskusijas par Latvijas enerģētikas pamatnostādņu izstrādi nākamajam periodam, kam jāstājas spēkā jau 2021.gadā un kam primāri jābūt vērstam uz to, lai Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tostarp Skandināviju, ir konkurētspējīgas izmaksas par elektroenerģiju.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons norādīja, ka asociācijas uzņēmumi ļoti pozitīvi uztver OIK diferenciāciju, jo tas būtiski samazinās maksājumus par elektrību un cels konkurētspēju. "Piemēram, asociācijā esošais cementa ražotājs "Cemex" šogad uz Zviedriju eksportēja 30% saražotā, bet nākamgad, pateicoties elektrības izmaksu samazinājumam, šo apjomu varēs palielināt līdz 37%," piemēru minēja Jākobsons.

Lai rastu risinājumu, kā arvien pieaugošo OIK noturētu 26,79 eiro par megavatstundu apmērā, valdība īstenojusi virkni pasākumus. Tajā skaitā pērn, 2016.gada 23.novembrī, Saeima atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz no 2018.gada 1.janvāra mainīt OIK finansēšanas modeli.

Jaunais OIK modelis ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā, kā arī mazinās izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību. OIK maksājums patērētājiem no nākamā gada būs atkarīgs no to elektroenerģijas pieslēguma efektivitātes un tas tiks sadalīts divās daļās - pēc elektroenerģijas patēriņa un pēc pieprasītās pieslēguma jaudas. Mazāku OIK maksās tie uzņēmumi un mājsaimniecības, kuri efektīvāk izmantos pieslēgto jaudu.