To piektdien, 28. martā intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un nekustamo īpašumu kompānijas vadītājs Edgars Šīns.
Viņš atzīst, ka investori, kuri iegādājas nekustamos īpašumus, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļaujas, lielākoties nāk no Krievijas, Ķīnas un Ukrainas, taču Ukrainas politiskās krīzes ietekme uz darījumu skaitu pagaidām vēl neesot jūtama.
Termiņuzturēšanās atļauju kārtotāji patlaban visvairāk esot iecienījuši nekustamos īpašumus, kuru cena ir no 150 tūkstošiem eiro līdz 200 tūkstošiem eiro. Šīns neslēpj, ka nekustamo īpašumu tirgotājiem lielas raizes rada Saeimā iesniegtie priekšlikumi būtiski palielināt nekustamo īpašumu cenu slieksni investīcijām nekustamajos īpašumos.
" Interese samazinātos būtiski," prognozējot investīciju sliekšņu palielināšanas ietekmi uz darījumiem ar trešo valstu pilsoņiem, kas nekustamos īpašumus pērk, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļaujas, sacīja Šīns.
"Delfi" jau ziņoja, ka Imigrācijas likuma otrreizējai caurlūkošanai "Vienotības" deputāti ir iesnieguši priekšlikumu investīciju slieksni celt no pašreizējiem 150 000 eiro līdz 250 000 eiro.
Viņš lēš, ka ar ārzemnieki pērn nekustamo īpašumu iegādē Latvijā ieguldījuši aptuveni 300 miljonus eiro. "Bet ir diezgan daudz ārzemnieku, kas ir izdarījuši lielas investīcijas, neprasot uzturēšanās atļauju," apgalvo Šīns.
"Delfi" jau ziņoja, ka jautājumu par termiņuzturēšanās atļauju programmas apturēšanu pērn aktualizēja Nacionālā apvienība, taču Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai Saeimā Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredzēja ieviest kvotas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai. Tomēr Ukrainas krīzes iespaidā arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Latvijai būtu jāpārvērtē termiņuzturēšanās atļauju programmas darbību.
