Latvijas Universitātes profesors, biologs Guntis Brūmelis portālam "Delfi" tāpat kā audita autori, norāda, ka LVM nav izstrādājusi sistēmu, kā aizsargāt ES un Latvijā aizsargājamos biotopus. Līdz ar to cirtēji var ierasties attiecīgajā teritorijā un cirst kokus, nepārliecināties par to, vai biotops ir aizsargājams. Iespējamo biotopu vidū, kas var būt izcirsti ir staignāji, boriālie meži, platlapju meži, veci, jaukti platlapju meži, nogāžu un gravu meži, ozolu meži un citi. Tiesa, tas nenozīmē, ka nekādā gadījumā nedrīkst izcirst melnalkšņus, ozolus vai citus kokus. Kokam ir jābūt vecam, vai tur jābūt aizsargājamajai videi, lai to nevarētu nocirst.
Viņš arī uzsver, ka PEFC ("Programme for the Endorsement of Forest Certification Schemes") izsniegtais sertifikāts, ko arī vēlas iegūt LVM, ir zemākas kvalitātes, jo to izstrādājuši paši kokrūpnieki. Tiesa, LVM uzsver, ka vēlas iegūt gan FSC, gan PEFC sertifikātus. Brūmelis norāda, ka FSC apturēšana ir vēl viens nesaimnieciskas un ilgtermiņa meža politikas trūkuma apliecinājums. Zāģējot tik lielā apmērā kokus kā šobrīd, var pietrūkst ko zāģēt pēc dažām desmitgadēm. Ierasts, ka kokus cērt tādā apjomā, lai būtu ko cirst arī nākamajās desmitgadēs. "Rezerve ir šausmīgi knapināta," piebilst biologs.
Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks noraida pārmetumus, ka Latvijā izcērt vairāk kokus nekā iestāda. Piemēram, mežu Latvijā tagad ir divreiz vairāk nekā 1920. gados. Turklāt klimats un augsnes ir ļoti piemērotas meža audzēšanai un, ja vien valsti neapbūvēs ar pilsētām, tad Latvijā nevar būt situācija, ka mežu platības samazināsies. Latvijas meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsver, ja Latvijā būtu nesaimnieciska mežu politika un vairāk kokus izcirstu, nekā stādītu, tad ārvalstu kompānijas neinvestētu Latvijā: "Tas neparāda, ka Latvijā būtu traumatisks stāvoklis (..) Latvijā nenotiek brutāla izciršana". "Latvija ir absolūts paraugzēns", saka Klauss. Piemēram, ja Latvijā kailcirtes nedrīkst būt lielākas par 10 hektāriem, tad Zviedrijā – 200.
LVM vides plānošanas vadītāja Laila Šica skaidro, ka kopš 2001. gada uzņēmumā tiek apzinātas bioloģiski vērtīgās audzes un biotopi. Šo teritoriju platība, kā arī vecu mežu īpatsvars kopējo mežu apjomā pieaug. Mežs nav statisks, tas laikā mainās – vispirms aug, tad palielina savu bioloģisko vērtību. Zinātniski pamatota daudzuma pieaugušo audžu nociršana nesamazina nozīmīgāko biotopu kopējo platību. Viņa arī skaidro, ka Latvijā kopumā ir tikai teorētiskas aplēses par to, cik , kādu biotopu it, bet LVM ir uzsākusi šo biotopu kartēšanu. Turklāt Latvijā nav arī vienota un zinātniski pamatota viedokļa par to, kāda mežu teritoriju apsaimniekošana nodrošina katra konkrētā biotopa pastāvēšanu ilgtermiņā.
Savukārt attiecībā uz sertifikāta apturēšanu LVM, mežinieki atzīst, ka neizprot tik krasa soļa nepieciešamību. LVM bija pieļāvis kļūdas mežu apsaimniekošanā, tomēr uzņēmumam nav ļauts tos novērst un brīžiem palicis iespaids, ka mērķtiecīgi mēģināts atņemt sertifikātu. "Es līdz galam neizprotu, kādēļ ir pieņemts tik radikāls lēmums," saka Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Turklāt iepriekšējos gados par līdzīgām kļūdām sankciju nebija.
Kāds mežizstrādē iesaistīts uzņēmējs stāsta, ka medijos izskanējušie pārmetumi LVM par koku nestādīšanu izcirsto vietā ir nepamatoti, jo koki ir iestādīti tikpat daudz, cik izcirsti. Turklāt, viņaprāt, sertifikācijai ir visai sekundāra nozīme, jo arī mežu sertificēšana ir savs bizness ar savām interesēm.
ZM dati rāda, ka 2009. gadā atjaunoti 34 400 hektāru meži, toties ciršana kailcirtē – notikusi 35 200 hektāros zemes. Visvairāk meža atjaunots privātajos mežos – 22 300 hektāri – jau mazāk valsts mežos – 11 600 hektāru, savukārt pašvaldību 500 hektāri. Savukārt vislielākā ciršana kailcirtē bijusi valsts mežos – 23 400 hektāri, privātajos – 11 300 hektāri, pašvaldību – 500 hektāri. Aizvadītā gada dati gan vēl nav pieejami.
Jau vēstīts, ka janvārī arābu telekanāls "Al Jazeera" demonstrēja filmu "Latvia's Pulp Fiction", kurā norādīja uz Latvijas mežu izciršanu un neatjaunošanu, tādējādi attīstības perspektīvas ilgtermiņā. Meža nozarē strādājošie filmā paustajam nav piekrituši, norādot, ka nedz Latvijas likumu, nedz sadarbības ar ārvalstīm dēļ nebūtu iespējams cirst tik daudz koku.
Pagājušā gada 17.jūlijā nevalstiskā organizācija "Certified Rainforest Alliance" (CRA) auditoru veiktā pētījumā secināja, ka LVM pārkāpj vairākus FSC ("Forest Stewardship Council") nosacījumus, apšaubot, vai LVM pārvaldīto mežu kvalitāte atbilst FSC standartiem. FSC ir Mežu uzraudzības padomes – organizācijas, ko dibinājušas vides organizācijas, mežu īpašnieki un koka pārstrādātāji – izsniegts dokuments, kas apliecina, ka mežs ir apsaimniekots videi draudzīgi, sociāli taisnīgi un ekonomiski izdevīgi.Tādēļ kompānija uz gadu – no 2010. gada 17. jūlijam līdz 2011. gada 17. jūlijam - sertifikātu apturēja. Turklāt, ja LVM nenovērsīs auditoru pamanītos trūkumus, šī gada jūlijā sertifikātu var atņemt pavisam.
Pirms teju gada CRA veiktajā auditā bija uzsvērts, ka LVM ciršanas plāni var radīt nopietnas izmaiņas meža ekosistēmā, neaprēķinot gaidāmas sekas sociālajā sfērā un vidē. Piemēram, dažviet ir nozāģēti koki purvā, kurus LVM it kā iepriekš bija apņēmušies aizsargāt. Auditā skaidrots, ka LVM nav pienākuma aizsargāt Fennoskandijas lapu koku mežus, taču tāda apņēmība bijusi pausta.
Tāpat ne vienmēr LVM pietiekami naski rīkojuši publisko apspriešanu, piemēram, par nepieciešamību būvēt jaunus ceļus. Vides organizācijas, mežu privātīpašnieki un pētnieki arī norādījuši, ka LVM sākusi kailcirtes, pirms tam nerīkojot publisku apspriešanu. LVM gan pēc audita publiskošanas pavēstīja, ka auditā ir bijuši vairāki trūkumi, un tas bijis necaurskatāms.