Šī bija jau trešā komisijas sēde, kas veltīta šim jautājumam, trešdien komisija slēgtā sēdē arī iepazinās ar "Parex bankas" restrukturizācijas plāniem, pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš (JL). Iepriekš šo priekšlikumu kritizēja gan FKTK, gan Finanšu ministrijas pārstāvji, to neatbalstīja arī Komercbanku asociācija.
Ceturtdien par priekšlikumu nobalsoja pieci deputāti - SC un PCTVL pārstāvji, kā arī Kārlis Leiškalns (TP) un Kārina Pētersone (LPP/LC). Pret bija seši, bet atturējās divi deputāti, līdz ar to grozījumi komisijas atbalstu neguva un uz balsojumu Saeimas sēdē netiek virzīti.
Jau ziņots, ka SC ierosināja papildināt likumu, nosakot - "FKTK dod atļauju kredītiestādes uzņēmuma pārejai [jauna īpašnieka rokās], ja pēc uzņēmuma pārejas gan uzņēmuma nodevēja kredītiestāde, gan uzņēmuma ieguvēja kredītiestāde atbilst visām likumos un FKTK izdotajos noteikumos noteiktajām kredītiestāžu darbību regulējošām normatīvajām prasībām un ja pārejas priekšlikumam pievienoti kā kredītiestādes nodevējas, tā kredītiestādes saņēmējas darbības perspektīvie plāni ne mazāk kā tuvākajiem trim gadiem."
Iepriekš vēstīts, ka valdība no diviem starptautisko konsultantu piedāvātajiem "Parex" restrukturizācijas variantiem izvēlējās to, kas paredz labo aktīvu izdalīšanu jaunā uzņēmumā. Šis plāns vēl jāapstiprina Eiropas Komisijā.
Ar starptautisko konsultantu "Nomura" noslēgts līgums par "Parex" restrukturizācijas plāna izstrādi un ieviešanu. Tāpat konsultants organizēs "Parex bankas" un restrukturizācijas rezultātā izveidoto vienību pārdošanu.
Patlaban 76,6% "Parex bankas" akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - ERAB.
