Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Jens Frolihs Holte ceturtdien parakstīja saprašanās memorandus par Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2014.-2021.gadā, informēja Finanšu ministrija (FM).
Finanšu instruments paredz, ka Latvijai būs pieejams finansējums 102,1 miljona eiro apmērā, kas, rēķinot par abiem instrumentiem kopā, ir par 29,15 miljoniem eiro jeb 40% vairāk nekā iepriekšējā periodā.
"Ar memorandu parakstīšanu sākas jauns, iedvesmojošs posms, kurā turpināt veiksmīgo sadarbību ar Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm un Latviju. Varam lepoties ar iepriekšējā finanšu periodā sasniegto, taču šajā plānojam vēl spēcīgāk atbalstīt jomas, kur redzam iespējas veidot būtiskas pārmaiņas cilvēku dzīvē," norādīja Reizniece-Ozola.
Latvijas jaunajā finanšu instrumentu periodā plāno atbalstīt iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšana, izglītība, zinātne un pētniecība, Latvijas reģionu attīstība un nabadzības mazināšana, vides un klimata pārmaiņu pārvaldība, uzņēmējdarbība un sadarbība kultūras jomā, kā arī labošanas dienestu kapacitātes stiprināšana. Jaunā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu periodā finansējums būs pieejams arī NVO atbalstam, kā arī divpusējās sadarbības stiprināšanai un pienācīga darba veicināšanai.
Latvijā jaunajā periodā atbalsts tiks sniegts šādu programmu ietvaros: pētniecība un izglītība (14,5 miljoni eiro); reģionu attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība (10 miljoni eiro); starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana (15 miljoni eiro); pilsoniska sabiedrība (8,5 miljoni eiro); uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU (12,5 miljoni eiro); klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide (14 miljoni eiro); korekcijas dienesti (13 miljoni eiro); divpusējās sadarbības fonds (2,442 miljoni eiro); sociālais dialogs - pienācīgs darbs (0,5 miljoni eiro).
Pēc saprašanās memorandu parakstīšanas atbildīgajām nozaru ministrijām, sadarbojoties ar nozaru partneriem un donorvalstu programmu partneriem, sešu mēnešu laikā jāizstrādā programmu koncepcijas - saturiskie dokumenti, uz kuru pamata donorvalstis nākamo sešu mēnešu laikā izstrādās attiecīgās programmas līgumu, kas tiks divpusēji parakstīts starp Latvijas un donorvalstu pārstāvjiem, formāli uzsākot programmu ieviešanas posmu.
EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu finansējums, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, ir papildu ārvalstu finansējums nacionālās valsts budžetā ar mērķi mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības saņēmējvalstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības ar donorvalstīm.