Lai kontrolētu kreditēšanas pieaugumu, komercbankas un līzinga pakalpojumu sniedzēji turpmāk varēs izsniegt aizdevumus tikai pēc klientu legālajiem ienākumiem. Likumā noteikts, ka kredīta devējs izsniedz aizdevumu tikai tad, kad ir saņemta Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņa par kredīta ņēmēja ienākumiem.

Pašlaik persona, sniedzot informāciju, lai saņemtu kredītu, norāda savus reālos ienākumus, taču bieži vien par šiem ienākumiem nav samaksāti nodokļi, tie iegūti kā aplokšņu alga, kā dēļ tiek kropļota ekonomika, norāda Finanšu ministrija. Grozījumi ir viena no iespējām, kā pazemināt inflāciju, palēnināt straujo tautsaimniecības pieaugumu, garantēt ekonomikas ilgtermiņa attīstību, vidējā termiņā inflācijai atgriežoties tautsaimniecības attīstībai ilgtspējīgā līmenī.

Tā varētu mazināties kreditēšanas pieaugums. Nākotnē grozījumi varētu pozitīvi ietekmēt vidējo labklājības līmeni valstī, iecerējusi ministrija.

Savukārt grozījumi kredītiestāžu likumā paredz, ka par kreditēšanas līguma slēgšanu, kurā kredīta summa ir lielāka par 100 minimālajām mēnešalgām, ja nav saņemta Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņa par patērētāja ienākumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija bankai uzliks soda naudu - 1000 latu. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc minētās soda naudas uzlikšanas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija bankai uzliks soda naudu - 3000 latu.

Par tāda kredīta izsniegšanu, kura summa ir lielāka par 100 minimālajām mēnešalgām un kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, vairāk nekā 90% apmērā no attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus vērtības Finanšu un kapitāla tirgus komisija bankai uzliks soda naudu - 1000 latu, bet par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc minētās soda naudas uzlikšanas, piemēros soda naudu - 3000 latu.

Savukārt par tāda kredīta izsniegšanu patērētājam, kura summa ir lielāka par 100 minimālajām mēnešalgām, ja nav veikta sākotnējā iemaksa, Finanšu un kapitāla tirgus komisija bankai uzliks soda naudu - 1000 latu. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc minētās soda naudas uzlikšanas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija bankai uzliks soda naudu - 3000 latu. Minētās likuma normas stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī.

No nākamā gada 1.janvāra bankām un banku meitassabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus pakalpojumus, būs jāsniedz Latvijas Bankai ziņas par saviem aizņēmējiem, aizņēmēju galviniekiem un viņu saistību izpildes gaitu.

Savukārt Latvijas Bankas pienākums būs minētās ziņas glābāt kredītu reģistrā. Ziņas, ziņu apjomu un kārtību, kādā reģistrā esošās ziņas tiek sniegtas citām bankām un aizņēmēja galvotājiem, noteiks Latvijas Banka, paredz likuma grozījumi.

Kredītiestāžu likums grozīts, lai Valsts ieņēmumu dienests savā rīcībā esošajā informācijā par fizisko personu - Latvijas rezidentu - ienākumiem ietvertu arī ziņas par ienākumiem, kas gūti no noguldījumiem un ieguldījumiem kredītiestādēs.

Tādējādi Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās ziņas saturēs datus par visiem personas ienākumiem, līdz ar to izziņas, kas turpmāk fiziskajām personām - kredītņēmējiem - būs jāiesniedz kredītiestādēm un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir kredītdevēji, būs pilnīgākas.

Jau vēstīts, ka Saeima aprīlī pieņēma ar valdības sagatavoto inflācijas apkarošanas plānu saistītus likumu grozījumus.

Valdība marta sākumā pieņēma inflācijas apkarošanas plānu, kas paredz virkni pasākumu patēriņa pieauguma ierobežošanai. Nodokļu politikā tika sagatavoti grozījumi likumos, kas paredz aplikt ar nodokļiem darījumus nekustamo īpašumu tirgū, kas veikti ar mājokļiem ātrāk nekā trīs gadus pēc to iegādes, bija iecerētas arī citas izmaiņas, kas liks nekustamo īpašumu pārdevējiem un pircējiem maksāt vairāk. Likumu grozījumi arī paredz diferencēt nodevas apjomu par nekustāmā īpašuma reģistrēšanu Zemesgrāmatā atkarībā no īpašumu skaita, kā arī palielināt valsts nodevu par ķīlas tiesību nostiprināšanu.Zemesgrāmatā, to diferencēt atkarībā no kredītņēmēja, hipotēku skaita un kredītlīguma summas.

Inflācijas apkarošanas plāna ietvaros valdība arī nolēma pāriet arī uz bezdeficīta budžetu, mēģinot jau šogad papildus ieņēmumus valsts budžetā novirzīt deficīta segšanai, bet nākamajā gadā budžetu plānot jau bez deficīta, bet 2009. un 2010.gadā - ar pārpalikumu.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš iepriekš pauda, ka, īstenojot šo plānu, turpmāko gadu laikā inflācija 2010. – 2011.gadā samazināsies līdz 2% - 3%.