Gāzes vada "Nordstream 2" projekts grauj plānus par Eiropas enerģētikas savienības izveidi, un tas ir vērtējams kā drošības apdraudējums daudzos aspektos, piektdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Atbildot uz deputāta Aleksandra Kiršteina (VL-TB/LNNK) jautājumiem saistībā ar šī projekta īstenošanu, Rinkēvičs norādīja, ka nav noslēpums, ka Baltijas un Višegrādas valstīm šajā lietā vienmēr ir bijušas domstarpības ar "Nordstream 2" īstenošanā iesaistītajām valstīm.
Latvija un citas valstis ar Eiropas Komisiju (EK) ir diskutējušas par problēmām ar "Nordstream 2" īstenošanu un vēl ir atklāts jautājums, vai tiks īstenoti soļi projekta tālākai attīstīšanai, pauda ministrs.
"Nordstream 2" rada iespējamu vides drošības apdraudējumu, tāpat nav zināms, vai kāds terorists negribēs nodarīt kaitējumu šim projektam - šis risks Krievijas militārajiem spēkiem liek pretendēt uz tiesībām sargāt gāzes vadu, piebilda Rinkēvičs. Projekts rada problēmas arī attiecībā uz situācijas Ukrainā risināšanu, un Latvija var tikai paust nožēlu, ka atsevišķas dalībvalstis neskatās uz šo jautājumu kopsakarībās, norādīja ministrs.
Kiršteins norādīja, ka Zviedrija ir ļāvusi projektam nepieciešamajiem tehnikas remontiem izmantot savu ostu. Ārlietu ministrs uz to atbildēja, skaidrojot, ka Zviedrijas valdība nav atļāvusi to izmantot militāriem kuģiem.
Kā ziņots, Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom", Lielbritānijas un Nīderlandes grupa "Shell", Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi "Uniper" un "Wintershall" 2015. gadā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu "Nordstream 2" Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jauno gāzesvadu iecerēts pabeigt līdz 2019. gada nogalei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
