Līdz šī gada 30.jūnijam, tas ir, pusgadu pirms šī ES fondu plānošanas perioda beigām, ar ES fondu apguvējiem noslēgti līgumi par projektu īstenošanu kopumā par 3,3 miljardiem latu jeb 94,8% no pieejamā publiskā finansējuma, liecina Finanšu ministrijas apkopotie dati.
Ziņojumā, ar kuru otrdien tika iepazīstināta valdība, norādīts, ka ES fondu apguvi negatīvi ietekmējusi līguma laušana par plānoto pasažieru vilcienu iepirkumu, taču, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija (EK) piekritusi šo naudu pārdalīt citiem dzelzceļa infrastruktūras projektiem, vilcienu pirkšanai paredzētais ES fondu finansējums netikšot zaudēts.
Tomēr Finanšu ministrijas ieskatā, ja netiks izpildītas pašreizējās ES fondu finansējuma apguves prognozes un Latvija neiesniegs pietiekamu maksājumu pieprasījumu apjomu EK, pastāv risks zaudēt daļu no Latvijai paredzētajiem ES fondu līdzekļiem.
Īpaši augsts šis risks esot saistībā ar Kohēzijas fonda apguvi, jo to ietekmē gan salīdzinoši neliels projektu skaits, plānotie vairāku lielo projektu ieviešanas pagarinājumi un ieviešanas riski, piemēram, saistībā ar Krievu salas infrastruktūras attīstības projekta ieviešanu, norāda ministrija.
Finansējuma saņēmējiem līdz šī gada 30. jūnijam kopumā izmaksāti 2,2 miljardi latu jeb 63,9 % no pieejamā publiskā finansējuma.
Tostarp Labklājības ministrija finansējuma saņēmējiem jau izmaksājusi 91, 2% no pieejamā finansējuma, Valsts kanceleja – 75,5 %, Veselības ministrija – 69,8 %, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 68,7%, Izglītības ministrija – 63,2 %, bet Ekonomikas ministrija -59,4 % no to programmās pieejamā publiskā finansējuma.
Tikmēr Kultūras ministrijas ES fondu programmās finansējuma saņēmējiem izmaksāti 57,8 %, Finanšu ministrijas programmās - 54,7%, bet Satiksmes ministrijas programmās – tikai 51,2%.