Obligāta videonovērošana pie alkohola veikaliem kaitēs biznesam, uzskata EM  (5)

Ministrijā skaidroja, ka priekšlikums par videonovērošanas kameru uzstādīšanas nepieciešamību tika iesniegts Saeimā 2012.gada oktobrī kā atsevišķu deputātu iniciatīva un paredzēja aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus lielveikalos, ja tie nav izvietoti atsevišķi norobežotā nodaļā, kas aprīkota ar videonovērošanu. Izskatot iesniegtos priekšlikumus uz otro un trešo lasījumu, sākotnējais priekšlikums tika precizēts, paredzot, ka turpmāk alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā, izņemot alu, kurā absolūtais spirta daudzums nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus, alkoholisko dzērienu tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā un pircēju individuālās apkalpošanas vietā nodrošināma nepārtraukta videonovērošana, videoieraksta veikšana reālā laika režīmā un tā saglabāšana vismaz septiņas dienas pēc ierakstīšanas.

Savukārt, ja mājražotājs alkoholu mazumtirdzniecībā netirgo, tam videonovērošanas kameras nav jāuzstāda.

"Galvenais arguments videonovērošanas kameru uzstāstīšanai bija samazināt iespēju jauniešiem iegādāties alkoholiskos dzērienus. Apzinoties, ka ir nepieciešams rast jaunus risinājumus, kā ierobežot alkohola lietošanu jauniešu vidū, diskusijās par šāda priekšlikuma ieviešanu EM norādīja uz šī priekšlikuma potenciālo negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību un aicināja rast citus efektīvākus risinājumus iepriekšminētās problēmas novēršanai," sacīja EM pārstāve Evita Urpena.

EM ieskatā, no uzņēmējdarbības viedokļa šāda norma nozīmē papildu izmaksas (videonovērošanas kameras iegādes, uzstādīšanas un apkalpošanas izmaksas, valsts nodeva, reģistrējot personas datu apstrādi Datu valsts inspekcijā) uzņēmējiem, īpaši jau mazajiem tirgotājiem nelielos lauku veikaliņos. Tāpēc EM ir norādījusi, ka jebkuram sabiedrības veselības veicinošam pasākumam, kas vērsts uz noteiktu uzņēmējdarbības ierobežošanu, ir jābūt samērīgam, ņemot vērā arī ekonomiskās intereses.

"Alkoholisko dzērienu aprites likums jau pirms šo grozījumu spēkā stāšanās uzlika diezgan striktus alkohola mazumtirdzniecības nosacījumus, piemēram, alkohola mazumtirdzniecība ir aizliegta novietnēs, kioskos, telpās, kurās nav tirdzniecības zāles vai tā ir mazāka par 20 kvadrātmetriem, no automašīnām utt.," norādīja Urpena.

Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (RP) aģentūrai LETA sacīja, ka vispirms jautājumu par mājražotājiem un likuma izmaiņām, ja tās nepieciešamas, būtu jāizvērtē atbildīgajai ministrijai. Tas būtu "vispareizākais ceļš", un tad likumprojektu izvērtētu komisija.

Pēc politiķa domām, ja norma "reālajā dzīvē nav piemērojama", nevis ir vienkārši nevēlēšanās to pildīt, tad ir pamats veikt likuma labojumus.

Vienlaikus Ozoliņš norādīja, ka, iespējams, būtu jādiskutē arī par citām izmaiņām pērn pieņemtajā Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas saistītas ar reklāmas regulējumu. Likums paredz, ka ar šā gada 1.jūliju, alkoholisko dzērienu nevarēs reklamēt, izmantojot vides reklāmu.

Jau ziņots, ka, lai gan pagājuši jau gandrīz trīs mēneši, kopš stājās spēkā likuma norma par obligātu videonovērošanu alkohola mazumtirdzniecības vietās, Latvijas mājražotāji, kas tirgo pašgatavotos alkoholiskos dzērienus, negrasās izpildīt šos, viņuprāt, absurdos noteikumus. Tā vietā viņi prasīs zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) rast citu risinājumu.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele, lauku tūrisma jomā strādājošie uzņēmēji tikušies diskusijā, kuras secinājumi nosūtīti Dūklavam. Tuvākajās nedēļās Ziemele dosies pie ministra, un pēc sarunas tūrisma nozares pārstāvji vienosies, kā rīkoties tālāk.

Ziemele stāsta, ka likuma norma, kas stājās spēkā 1.janvārī, uzliek pamatīgas papildu izmaksas, ko mājražotāji nevar atļauties. Videonovērošanas kameru izvietošana ir tikai viena no tām. Videonovērošana saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu ir personas datu apstrāde, tādēļ uzņēmumiem šāda personas datu apstrāde ir jāreģistrē Datu valsts inspekcijā (DVI). Saistībā ar to jāmaksā par dažādiem papildpakalpojumiem.

Ziemeles rīcībā nav informācijas, ka kāds mājražotājs līdz šim brīdim būtu izvietojis kaut vienu videonovērošanas kameru. No situācijas tiek iziets, pārdodot saražoto alkoholu patērēšanai uz vietas, uz ko šī likuma norma neattiecas. Šajā ziņā esot paveicies viesu mājām un kafejnīcām, kuras alkoholu līdzi nešanai netirgo.

Patlaban Latvijā ir 40 mājas vīna ražotnes un aptuveni 20 alus ražotāji, kuriem būtu jāizpilda šī likuma norma.

Kā ziņots, no 1.janvāra visās mazumtirdzniecības vietās, kuras tirgo alkoholiskos dzērienus, ir jābūt videonovērošanas kamerām. Ieraksti jāuzglabā vismaz septiņas dienas un jāreģistrē DVI. Videonovērošana jāveic arī mazajās lauku tirgotavās un pat viesu mājās, kurās pārdod alkoholiskos dzērienus līdzi nešanai. Valsts ieņēmumu dienests šādu likuma normu pamato ar centieniem ierobežot pusaudžu un jauniešu iespējas iegādāties alkoholiskos dzērienus.