Foto: Shutterstock
Patlaban par perspektīvu pārtikas eksporta tirgu uzskatāmas Skandināvijas valstis, piektdien jaundibinātās biedrības "Latvijas Pārtikas eksportētāju apvienība" (LPEA) un zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" rīkotajā seminārā "Latvijas pārtikas eksporta izaicinājumi 2015-2020" pastāstīja nozares speciālisti.

Kā tika secināts seminārā, lai Latvijas pārtikas ražotāji veiksmīgāk spētu ieiet ārvalstu tirgos, viens no svarīgākajiem faktoriem ir kontaktu veidošana, piedaloties starptautiskajās izstādēs.

Apkopotie dati liecina, ka pēdējos gados pārtikas izstādēs vismaz reizi ir piedalījušies 60 Latvijas pārtikas uzņēmumu, bet regulāri to dara 15, septiņi no viņiem - zivsaimniecības nozares pārstāvji, kas ir ļoti maz, norādīja "Karavelas" vadītājs un LPEA valdes priekšsēdētājs Andris Bite.

Liela problēma ir arī Latvijas pārtikas rūpniecības sadrumstalotība, kur katrs uzņēmums sevi prezentē individuāli. Kā skaidroja Bite, lai gan šogad izstādēs piedalījušies salīdzinoši daudzi, trūkst kopējas koordinācijas.

LPEA kā vienu no saviem darbības mērķiem definējusi tieši palīdzību pārtikas ražotāju dalībai izstādēs, kopīgi koordinējot gan Eiropas fondu līdzfinansējumu šādām darbībām, gan organizējot visu pārējo - līdz pat lidmašīnu biļešu un viesnīcu numuriņu rezervēšanai. Tādā veidā būtu iespējams uz pasaules pārtikas izstādēm "piespiest" doties arī tādus uzņēmumus, kas līdz šim to nav darījuši, norāda LPEA pārstāvji.

Kā seminārā stāstīja "Karavelas" pārdošanas direktore Rietumeiropas valstīs Sanita Ļegajeva, izstādes ir ne tikai kontaktu veidošanas iespēja, bet viens no svarīgākajiem faktoriem, ko vērtē potenciālie produkcijas iepircēji ārvalstīs. "Viņi skatās - ja šogad neesi piedalījies izstādē, tātad uzņēmumam ir finanšu problēmas un ar viņiem sadarboties nevajag."

Kā vienu no potenciāli izdevīgiem tirgiem Latvijas pārtikas ražotājiem Bite min Dāniju. Viņš skaidro, ka patlaban šajā valstī dzīves līmenis ir sasniedzis tik augstu līmeni, ka vietējiem ražotājiem ir ļoti dārgas ražošanas izmaksas - augsti nodokļi, lieli tēriņi algām, līdz ar to saražotā prece ir dārga. Taču Latvija var piedāvāt lētāku alternatīvu. Par labu ieiešanai Skandināvijas tirgū liecinot fakts, ka šajās valstīs vietējās ražošanas lobijs nav attīstīts, līdz ar to iedzīvotāji labprāt iegādājas dažādus ārvalstus produktus.

Latvijas eksporta veicināšanai būtu ļoti nepieciešama arī "ekonomiskā spiegošana", lai noskaidrotu, kādas ir pircēju vajadzības potenciālajās eksporta valstīs, norādīja Bite.

SIA "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele, stāstot par uzņēmuma pieredzi, eksportējot uz ārvalstīm, atklāja, ka nozīmīgākais aspekts ir piemērot preci eksporta valsts vajadzībām. Viņš skaidroja, ka uzskati par to, ka Latvijas eksportspējīgākie produkti ir bioloģiskā pārtika, Latvijas garšas un tamlīdzīgi, attiecībā pret lielajiem rūpniekiem nav pareizi. Lai ieietu Rietumu tirgū, ir jāpielāgojas viņu vajadzībām un jāspēj ražot tādus produkts, kādus tos ir iecienījuši konkrētās valsts iedzīvotāji.

Lai palielinātu Latvijas pārtikas produktu eksportu un to veiksmīgāk koordinētu, LPEA aicina pieteikties jaunus biedrus - pārtikas ražošanas uzņēmumus. Janvāra sākumā notiks LPEA sapulce, kurā tiks papildinātas biedru rindas, kā arī paplašināts valdes sastāvs, norādīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents ( LZS) Didzis Šmits.

Kā vēstīts, lai veicinātu vietējo pārtikas ražotāju eksportu, izveidota biedrība "Latvijas Pārtikas eksportētāju apvienība", kurā apvienojušās divas lielākās nozares organizācijas - Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība un Latvijas Zivrūpnieku savienība, aģentūru LETA informēja biedrības vadītāji.

"Karavela" 2013.gadā strādāja ar 29,791 miljona eiro apgrozījumu, kas ir 46% pieaugums salīdzinājumā ar 20,505 miljonu apgrozījumu 2012.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma peļņa palielinājusies par 59% - no 503 625 eiro 2012.gadā līdz 803 960 eiro pērn.

2013.gadā uzņēmums saražoja 39,38 miljonus zivju konservu bundžu, 90% novirzot eksportam. Lielākie tirgi bija Krievija (15,66%), Zviedrija (13,2%), Dānija (8,4%) un Azerbaidžāna (7,8%).

"Firmas.lv" informācija liecina, ka uzņēmuma īpašnieki ir Jānis Bite - 56% kapitāldaļu, Andris Bite - 24% un Jānis Endele - 20%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!