"Parasti krājaizdevu sabiedrības veidojušās kā alternatīva banku nozarei, tomēr laika gaitā virknē valstu tās ir iekarojušas nozīmīgu vietu valsts finanšu sistēmās. Piemēram, ASV un Kanādā krājaizdevu sabiedrību biedru skaits ir līdz pat 40-50% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem," portālam "Delfi" norāda Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga.

Profesore skaidro, ka, "ņemot vērā krājaizdevu sabiedrību mazo izplatību Latvijā, grūti prognozēt, ka tās varētu jau tuvākajos gados kļūt par nopietnu spēlētāju finanšu tirgū". To pamato ne tikai ļoti mazie aktīvu apjomi, bet arī samērā vājā iedzīvotāju informētība par krājaizdevu sabiedrību darbības principiem un iespējām. Tikmēr valdībā izskatītais informatīvais ziņojums paredz izstrādāt likumu grozījumus, kas ļautu paju sabiedrībām apvienoties un kļūt spēcīgākām, nodibinot banku.

Savukārt Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks un "Allažu saime" valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders paredz, ka jauns regulējums dotu ieguldījumu reģionālajā attīstībā. Portāls "Delfi" pēta, kas ir krājaizdevu sabiedrības, kas tās izmanto un kāda nākotne tām tiek paredzēta.