ZVA sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Namniece klāsta, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijiem Rīgā nevajadzētu būt vairāk par 129 vispārēja tipa aptiekām. Šis skaitlis aprēķināts, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu šā gada sākumā.

Saskaņā ar ZVA rīcībā esošajiem datiem aprīļa vidū galvaspilsētā vispārēja tipa aptieku licences ir piešķirtas 266 aptiekām, kas vairāk kā divas reizes pārsniedz pieļaujamo aptieku skaitu. Šāda situācija bija izveidojusies jau pirms normas par minimālo iedzīvotāju skaitu uz vienu aptieku ieviešanas, klāsta aģentūrā.

Tikai tad, ja pašvaldības izsludinātajā konkursā nav pieteicies neviens komersants, pašvaldība ir tiesīga atvērt savu aptieku.

Noteikumi paredz, ka pašvaldība var iniciēt vai veicināt jaunu aptieku atvēršanu vai pārvietošanu (vai jauna speciālās darbības nosacījuma uzsākšanu) tikai trijos gadījumos, tostarp tādā apdzīvotā vietā, kur triju kilometru rādiusā nav funkcionējošas vispārēja tipa aptiekas. Apskatot ZVA mājaslapā izvietoto Aptieku karti, var secināt, ka Rīgā grūti atrast teritorijas, kur trīs kilometru rādiusā nebūtu aptiekas. Proti, tās varētu būt aptuveni četras teritorijas: Mangaļsala, Vecāķi, Mežaparks un Spilves pļavas.

Tāpat jaunu aptieku var atvērt tādā apdzīvotā vietā, kur neviena funkcionējoša vispārēja tipa aptieka nestrādā visu diennakti – pašlaik Rīgā ir 10 vispārēja tipa aptiekas, kas strādā visu diennakti. Vēl iespējams ierosināt pārvietot jau esošu vispārēja tipa aptieku uz ārstniecības iestādi, kur 50 metru rādiusā neatrodas neviena cita vispārēja tipa aptieka.

"Rīgas pašvaldība konkursa kārtībā var ierosināt atvērt jaunas vispārēja tipa aptiekas tikai pirmajā norādītajā gadījumā un nosauktajās teritorijās," secina ZVA, uzsverot, ka saskaņā ar noteikumiem tikai tad, ja pašvaldības izsludinātajā konkursā nav pieteicies neviens komersants, pašvaldība ir tiesīga atvērt savu aptieku. "Šāda situācija Rīgā ir maz ticama," uzsver ZVA.

Tas nav pašvaldību lauciņš

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) portālam "Delfi" uzsver, ka organizācija jau ilgstoši norāda uz to, ka pašvaldībām nevajag un tās nedrīkst iesaistīties komercdarbībā, ja privātais sektors nodrošina iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus un preces, respektīvi, neveidojas tirgus nepilnība. "Diemžēl nākas saskarties ar arvien jaunām un absolūti nesaprotamām iniciatīvām no vietvaru puses, veidojot negodprātīgu komercpraksi, izlietojot nodokļu maksātāju naudu neatbilstoši to iekasēšanas mērķiem un kropļojot konkurenci," atzīst LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa.

Aptieku darbība pašlaik tiek stingri regulēta, nosakot gan to izvietojumu, gan citas prasības, tāpēc RD pašreizējās vadības ierosinājumi LTRK ir "pilnībā nesaprotami un uzņēmēju organizācijai nepieņemami".

"Konkurence, mūsuprāt, ir pietiekama, tādēļ pašvaldībai nevajadzētu iesaistīties šīs jomas komercdarbībā, bet konstatējot nepilnības esošajā aptieku tīklā vai to piedāvājumā – vērsties uzraugošajās institūcijās – Konkurences padomē, Valsts zāļu aģentūrā un Veselības ministrijā," klāsta Zariņa, piebilstot, ka Rīga "jau gadiem "grēko" ar pārāk plašu iesaistīšanos komercdarbībā, ražojot gan ūdeni pudelēs, gan nodrošinot tādus pakalpojumus, ko veiksmīgi un daudz efektīvāk varētu veikt privātie uzņēmēji," uzsver Zariņa.

Pašvaldības uzdevums ir radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi – LTRK daudz labprātāk un biežāk vēlētos diskutēt par šādām RD iniciatīvām, viņa min.

Aptieku licences Rīgā ir piešķirtas 266 aptiekām, kas vairāk kā divas reizes pārsniedz pieļaujamo aptieku skaitu.

Arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs apliecina, ka pašvaldības nedrīkst iesaistīties biznesa aktivitātēs bez skaidriem mērķiem un pamatojuma.

"Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka ierobežojumus pašvaldībām iesaistīties komercdarbībā. Piemēram, to var darīt gadījumos, ja tiek novērsta tirgus nepilnība. Tas nozīmē, ka bez skaidriem, publiskotiem mērķiem, kā arī bez pamatojuma par esošo tirgus situāciju un ietekmi uz konkurenci pašvaldības nedrīkst iesaistīties biznesa aktivitātēs," viņš skaidro.

Grafs atgādina, ka Rīgas pašvaldības "Aqua Riga" projekts ir spilgts piemērs tam, ka pēc būtības netiek vērtēta tirgus situācija un ignorēti noteiktie likuma ierobežojumi. Turklāt neveiksmīgie centieni iebilst pret pašvaldības plānu pārdot pudelēs pildītu ūdeni izgaismoja nepilnības tiesiskajā regulējumā.

"Diemžēl, konkurences uzraugiem nav noteiktas tiesības tieši iejaukties un pārtraukt publisku personu un to uzņēmumu negodīgu konkurenci. Tāpēc tuvākajā laikā, neskatoties uz pašvaldību iebildumiem, jāpieņem grozījumi regulējumā, lai paredzētu šādas tiesības. Tāpat jānosaka pienākums pašvaldībām publiskot pamatojumu un mērķus, ja tās veic vai plāno veikt biznesa aktivitātes," viņš uzsver.

Diemžēl nākas saskarties ar arvien jaunām un absolūti nesaprotamām iniciatīvām no vietvaru puses, veidojot negodprātīgu komercpraksi, izlietojot nodokļu maksātāju naudu neatbilstoši to iekasēšanas mērķiem un kropļojot konkurenci. LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa

ZVA sniegtā informācija liecina, ka Latvijā kopumā pašlaik darbojas trīs pašvaldību aptiekas (kas 100% pieder pašvaldībai) – divas pieder Jēkabpils novada pašvaldībai ( Rubenes aptieka Rubenes pagastā, Zasas aptieka Zasas pagastā) un viena - Smiltenes novada pašvaldībai (Līvena aptieka Smiltenē).

Komentējot pašvaldības iespējas piedāvāt lētākas zāles, ZVA skaidro, ka lieltirgotavu uzcenojuma minimālā robeža zālēm varētu būt 0, bet maksimālais uzcenojums mainās atkarībā no ražotāja deklarētās cenas: no 18% līdz 10% no ražotāja cenas (procenti samazinās, pieaugot ražotāja cenai. Tāpat aptieku uzcenojuma minimālā robeža varētu būt 0, bet maksimālais uzcenojums mainās atkarībā no lieltirgotavas cenas: no 39,8% līdz 12,6% no cenas, par kādu aptieka iepērk zāles no lieltirgotavas.

Jau vēstīts, ka "Saskaņa" un GKR otrdien nāca klajā ar kopīgo programmu pašvaldību vēlēšanām Rīgā, tostarp solot atvērt municipālās aptiekas pašvaldībai piederošās medicīnas iestādēs.

"Šajās aptiekās medikamentiem tiks nodrošināts minimāls uzcenojums, kāds nav iespējams privātajās aptiekās, kuru darbības mērķis ir peļņas gūšana," žurnālistiem sacīja pašreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Konkurences padomes loceklis Jānis Račko atzinis, ka šādi solījumi ir populistiski.

Rīgas dome jau iepriekš izpelnījusies kritiku par darbību tādās jomās, kur pietiekamu konkurenci nodrošina privātie uzņēmēji, piemēram, pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" meitasuzņēmuma "Aqua Riga" izveidošanu dzeramā ūdens tirdzniecībai.