Jau ziņots, ka Eiropas Savienība (ES) plāno samazināt izvirzītos mērķus biodegvielas izmantošanai, netīši atzīstot, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā šis risinājums nav bijis tik efektīvs, kā cerēts, liecina aģentūras AFP rīcībā nonākušais priekšlikuma projekts. 2009.gadā ES izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam panākt, lai 20% no visas bloka patērētās enerģijas un desmit procenti no transportam nepieciešamās degvielas tiktu saražoti no atjaunojamiem resursiem, tostarp lielu lomu atvēlot biodegvielai.

Pavļuts atzina, ka Ekonomikas ministrija (EM), gatavojot informatīvo ziņojumu valdībai, ir nonākusi pie līdzīgiem secinājumiem kā Eiropas Komisija (EK).

"Esam veikuši nozīmīgu analītisko darbu, vērtējot līdzšinējo biodegvielu ražošanas nozares darbību un rezultātus Latvijā, kā arī izstrādājot priekšlikumus jaunajiem atbalsta principiem. Šajā darbā un priekšlikumu izstrādē pētījām arī biodegvielu ražošanas tehnoloģiju attīstības tendences Eiropā un pasaulē, kā arī nozares ekonomisko ietekmi Latvijā. Ja EK patlaban saka, ka ES būtu jāveicina lielāka tirgus izpratne par jaunajām biodegvielām (ko ražo no atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes izejvielām un lignocelulozes u.c. izejvielām), kā arī jāpārskata tradicionālo biodegvielu nozīmē mērķu sasniegšanā, tātad savu darbu esam darījuši labi," teica ministrs.

Viņš uzsvēra, ka vairāk nekā 67 miljonu latu tiešās subsīdijas ir palīdzējušas izveidoties pirmās paaudzes biodegvielu ražošanas nozarei Latvijā, bet turpināt tiešās valsts subsīdijas līdzšinējā veidā nav ekonomiski pamatoti.

Tāpat Pavļuts atgādināja, ka darbā pie informatīvā ziņojuma, kas 27.augustā tika izskatīts Ministru kabineta komitejā, EM ņēma vērā arī vairāku Latvijas lauksaimniecības organizāciju viedokli un argumentus, ka biodegvielu ražošana no lauksaimniecības kultūrām, ko izmanto arī pārtikas ražošanai, var apgrūtināt lauksaimniecības un pārtikas nozares turpmāko attīstību. Savukārt Latvijā patlaban biodegviela tiek ražota no pārtikas ražošanā izmantojamām lauksaimniecības kultūrām.

Patlaban Latvijā netiek ražotas un izmantotas jaunās biodegvielas, ko ražo no atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes izejvielām un lignocelulozes u.c. izejvielām. Latvijā biodegvielu ražošanai tiek izmantoti graudaugi, rapsis un rapšu eļļa, kas tiek audzēti uz lauksaimniecības zemēm. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par biodīzeļdegvielas (iegūta no rapšu sēklu eļļas) un bioetanola (iegūts no graudiem) patēriņu 2011.gadā, pirmās paaudzes biodegvielu īpatsvars enerģijas galapatēriņā transportā 2011.gadā bija 4%.

"Ņemot vērā jauno biodegvielu daudz plašākās izmantošanas iespējas, lielāku siltumnīcas efektu radošo gāzu (SEG) ietaupījumu (virs 60%) un to, ka saskaņā ar Atjaunojamās enerģijas direktīvu šādu biodegvielu ieguldījumu uzskata par divkāršu salīdzinājumā ar citu biodegvielu ieguldījumu, arī Latvijā būtu jāveicina to ražošana un izmantošanu. Ņemot to vērā, EM piedāvā atteikties no valsts tiešā atbalsta subsīdiju veidā tradicionālo biodegvielu ražotājiem un izvērtēt iespējas paplašināt transportā izmantojamās biodegvielas arī ar jaunajām biodegvielām, kuru ražošanā netiek izmantotas izejvielas, kas iegūtas no pārtikas produkcijas ražošanā izmantojamām lauksaimniecības kultūrām," sacīja Pavļuts.

Tajā pašā laikā viņš novērtēja Latvijas biodegvielu ražotājus, kuri spēj saražot tradicionālo biodegvielu ar augstāku SEG emisiju ietaupījumu nekā vidēji Eiropā (aptuveni 35%). Pārbaužu rezultāti liecināja, ka Latvijā vairāki uzņēmumi spēj saražot tradicionālo biodegvielu ar SEG emisiju ietaupījumu tuvu pie 50%.

Jau ziņots, ka ES līdz 2020.gadam vēlas panākt, lai tikai 5% no transporta sektorā izlietotās enerģijas būtu biodegviela pašreizējo 4,5% vietā.

Dokumentā arī teikts, ka ES būtu jāveicina lielāka tirgus izpratne par modernajām biodegvielām, kuru ražošanā zemes izmantošanas veids tiek mainīts maz un netieši.

Ierosinājuma projektā teikts, ka pašreizējie ieguldījumi šajā industrijā būtu sargājami, tomēr tradicionālās biodegvielas ieguldījums ES izvirzīto mērķu sasniegšanai būtu jāierobežo.

Vides aizstāvji un aktīvisti šādu ieceri jau novērtējuši atzinīgi.

"Tie ir lieliski jaunumi, ka Eiropas Komisija (EK) beidzot apjauš, ka ES biodegvielas mandāti rada milzīgas problēmas, tostarp palielina pārtikas cenas, pastiprina badu un paātrina klimata izmaiņas," norādīja labdarības organizācijas "Oxfam" ES biodegvielas eksperts.

Tomēr viņš arī atzīmēja, ka ierosinātais 5% mērķis transportā izmatojamajai biodegvielai nepalīdzēs apturēt šobrīd augošās pārtikas cenas, un aicināja ES pretoties biodegvielas ražošanas nozares pretestībai un lauksaimniecības lobijiem, "kas šīs trakās biodegvielas politikas rezultātā kļuvuši resni (..), kamēr nabadzīgie cilvēki paliek izsalkuši un patērētāju nauda tiek izšķiesta".