Pavļuts Maskavā uzsver nepieciešamību attīstīt ekonomisko sadarbību ar Krievijas reģioniem  (35)

Pavļuts norādīja, ka Krievijas tirgus Latvijas uzņēmējiem ir ļoti svarīgs un par to liecina arī savstarpējās tirdzniecības apjomi. "Tirdzniecība starp Latviju un Krieviju pieaug, piemēram, pērn kāpums gada laikā bija par 20,5%. Svarīgi, ka mūsu tirdzniecības bilance ir pozitīva un uz Krieviju eksportējam vairāk nekā ievedam. Lai turpinātu attīstīt sadarbību un risinātu biznesam aktuālos jautājumus, aktīvi jāizmanto ne tikai līdzšinējie sadarbības formāti, piemēram, Starpvaldību komisijas sēdes, bet jāmeklē arī jaunas iespējas, aktīvāk attīstot sadarbību ar Krievijas reģioniem, kur uzņēmēju sadarbības formas nav tik labi attīstītas. Tāpat abām pusēm ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai palielinātu robežšķērsošanas sistēmas efektivitāti, kas ir ļoti būtisks jautājums Latvijas eksporta apjomu turpmākam pieaugumam," atzina ekonomikas ministrs.

Tikšanās laikā ar Krievijas reģionālās attīstības ministra vietnieku Sergeju Vahrukovu tika pārrunātas iespējas veicināt ekonomisko sadarbību ar Krievijas reģioniem, t.sk., Latvijas un Krievijas Reģionālās sadarbības darba grupas ietvaros. Abas puses bija vienisprātis, ka darba grupas sastāvā ir svarīgi iesaistīt gan Latvijas, gan Krievijas reģionu pārstāvjus, kas palīdzētu veidot uz mērķu sasniegšanu un konkrētu jautājumu risināšanu vērstu sadarbību. Līdz šim vienošanos par ekonomisko sadarbību EM ir noslēgusi ar Karēlijas un Čuvašijas republikām, Omskas, Vologdas, Pleskavas un Kirovas apgabaliem, bet notiek darbs pie līgumu noslēgšanas ar Kalugas, Jaroslavļas, Ivanovas apgabaliem un Baškortostānas Republiku.

Tikšanās laikā puses vienojās turpināt koordinētu darbu arī pie robežšķērsošanas punktu kapacitātes paaugstināšanas, lai, palielinoties pārvadājumu apjomiem, maksimāli samazinātu rindu veidošanās iespējas autotransportam, kas īpaši būtiski svaigo pārtikas produktu pārvadājumu jomā, kā arī paaugstinātu dzelzceļa transporta kravu apstrādes spējas.

Savukārt tikšanās laikā ar Krievijas valdības priekšsēdētāja vietnieku Arkādiju Dvorkoviču līdztekus jautājumiem par divpusējo ekonomisko sadarbību tika pārrunāta arī sadarbība enerģētikā. Pavļuts tikšanās laikā uzsvēra, ka Latvija ir apņēmusies pārdomāti un konstruktīvi risināt dabasgāzes tirgus liberalizācijas jautājumus atbilstoši Trešās enerģētikas paketes prasībām. Ekonomikas ministrs arī informēja, ka EM sadarbībā ar starpinstitūciju darba grupu sākusi sagatavošanās darbus sarunām ar AS "Latvijas Gāze" akcionāriem, lai nodrošinātu pārdomātu, pakāpenisku un konstruktīvu virzību uz tirgus atvēršanu. Latvijas valdība ir ieinteresēta īstenot mērķtiecīgu, pārdomātu un pakāpenisku gāzes tirgus liberalizācijas procesu, kas sniegs ieguvumus Latvijas patērētājiem, veidos stabilu investīciju vidi un vidējā termiņā novērsīs Latvijas atkarību no viena gāzes piegādātāja.

Darba vizītes laikā ekonomikas ministrs piedalījās arī Latvijas dienu pasākumos. Latvijas dienu ietvaros notika Latvijas un Krievijas uzņēmēju apaļā galda diskusija, kurā tika uzsvērta abu valstu uzņēmēju veiksmīgā sadarbība un interese to attīstīt tālāk. Krievijas Tirdzniecības rūpniecības palātas viceprezidents Georgijs Petrovs akcentēja, ka abu valstu ekonomiskā sadarbība attīstās veiksmīgi un abu valstu uzņēmējiem ir interese biznesa apjomus kāpināt.

Maskavā Pavļuts tikās arī ar Krievijas un Latvijas Lietišķās padomes priekšsēdētāju Pjotru Avenu, ar kuru pārrunāja divpusējās ekonomiskās attiecības un to perspektīvas, kopā ar Latvijas uzņēmējiem apmeklēja Maskavas pilsētas mērijas izveidoto biznesa inkubatoru un tehnoloģisko parku "Strogino", sniedza intervijas vairākiem vietējiem medijiem, kā arī apmeklēja tirdzniecības veikalus, kuros Latvijas dienu ietvaros īpašos stendos izvietota Latvijas produkcija.

2012.gadā Krievija pēc kopējā tirdzniecības apgrozījuma bija otra lielākā Latvijas tirdzniecības partnere. Kopējais tirdzniecības apgrozījums sasniedza 2,75 miljardus eiro (1,92 miljardi latu), no tā eksports - 1,43 miljardus eiro (viens miljards latu), bet imports - 1,32 miljardus eiro (924 miljoni latu).

Galvenās eksporta preču grupas uz Krieviju bija pārtikas rūpniecības produkti (35% no kopējā preču eksporta), mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (16,9%), ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (11,1%), transporta līdzekļi (5,9%), plastmasas un izstrādājumi no tām (5,0%).

Galvenās importa preču grupas no Krievijas bija minerālie produkti (kurināmais, nafta un tās produkti, 49,2% no kopējā preču importa), metāli un to izstrādājumi (23%), ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (8,2%), tauki un eļļas (4,9%), pārtikas rūpniecības produkti (2,3%).