Saeima konceptuāli atbalstījusi Autopārvadājumu likuma grozījumus, kas paredz ieviest regulējumu pasažieru pārvadājumu kopbraukšanas pakalpojumu jomā.
Par likumprojektu balsoja 57, pret – divi deputāti, savukārt no balsojuma atturējās 22.
Likumprojekts izsauca plašas debates Saeimā.
Valerijs Agešins (S) pauda, lai gan likumprojektam ir vairākas stiprās puses, tostarp konkurences palielināšana, tomēr ir arī trūkumi. Likumprojekts rada daudz neskaidrību un jautājumu, viņš uzsvēra. Neesot izvērtēts, kā tas ietekmēs autopārvadātāju nozari un valsts budžetu. "Mēs solidarizējāmies ar Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrību, kā arī ar citiem nozarē strādājošajiem cilvēkiem, un "Saskaņas" frakcijas deputāti nevar atbalstīt šo likumprojektu līdz galam neizstrādātā normatīvā regulējuma dēļ," pauda Agešins.
Tikmēr deputāts Vilnis Ķirsis (V) teica: "Īstenībā jau šīs kopābraukšanas platformas ir vakardiena un taksometru pārvadājumi ir aizvakardiena." Viņaprāt, šobrīd notiek diskusijas par to, vai mums no aizvakardienas vajag pārcelties uz vakardienu. Viena no Latvijas problēmām ir tā, ka mums pietrūkst uzņēmēja gēns, skaidroja Ķirsis, piebilstot, ka kopbraukšanas pakalpojumu ienākšana Latvijā to varētu attīstīt. "Tas veicinās mūsu ekonomikas attīstību," uzsvēra deputāts, uzsverot, ka, attīstot kopbraukšanu, vienlaikus nedrīkst pārvilkt rupju svītru pāri taksometru nozarei.
Jautājums satrauca arī Valdi Kalnzolu (ZZS), viņš aicināja vispirms sakārtot taksometru nozari. "Parasti saka, ka viss ģeniālais ir vienkāršs. Un, ja mēs skatāmies uz kaut kādām sarežģītām lietām, tad mēs vienmēr sākam kaut kādas shēmas. Tā kā šodien no rīta es, tā īsti neizprotot šo likumprojektu, zvanīju savam partijas priekšsēdētājam, kas ir Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, [un jautāju],kas tas tāds tur ir. Un viņš teica... nu ļoti dīvainas un nesaprotamas lietas. Tas mans uzskats ir tāds. Varbūt pirmām kārtām tērējam savu laiku, savu enerģiju un savu prātu, sakārtojot visu, kas saistīts ar taksometru sfēru, lai nodokļi tiek iekasēti, un tad ieviešam kaut ko jaunu."
Arī Ivars Zariņš (S) pauda, ka vispirms ir jāsakārto visa nozare kopumā. Ingmārs Līdaka (ZZS) skaidroja, ka arī likumprojekta neatbalstīšanas gadījumā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba grupa turpinās darbu pie kopbraukšanas pakalpojuma regulējuma izveides.
Savukārt Juris Viļums (LRA) pauda, ka, lai gan Latvijas Reģionu apvienība atbalstīs likumprojektu pirmajā lasījumā, partija turpmāk būs piesardzīga. Vienlaikus viņš jokojot vērsa savu no likumprojekta nobijušos kolēģu uzmanību, ka netiek lemts par kopdzīves platformu, bet gan kopā braukšanas platformu.
Saeimas deputāte Ilze Viņķele (V) pauda, ka debates par kopbraukšanas regulējuma izveidi atgādina to, kā savulaik sabiedrība attiecās pret ātrvilcienu ieviešanu – kā pret sātana izgudrojumu.
Kā portālu "Delfi" iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti vienojušies ar šiem grozījumiem strādāt darba grupā, jo likumprojekts būtiski jāpilnveido.
Ziņots, ka vairāki Saeimas deputāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) kopīgi izstrādājuši un iesnieguši izskatīšanai Saeimā grozījumus Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas jeb "ridesharing" pakalpojumus, no kuriem populārākais ir pasaulē pazīstamais "Uber".
Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā plānots nodrošināt kopbraukšanas pakalpojumu drošumu un uzticamību, nosakot prasības uzņēmumiem, kuri atbalsta transporta kopbraukšanas pakalpojumus, kā arī darbības noteikumus pārvadātājiem, kuri sniedz šādus pakalpojumus.
Pēc likumprojekta iesniegšanas Saeimā Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji paziņoja, ka kopbraukšanas pakalpojumu legalizācija sagraus taksometru pārvadājumu tirgu, jo, līdz ar kopbraukšanas pakalpojumu ienākšanu Latvijā, taksometru pakalpojumu sniedzējiem kļūšot nerentabli izpildīt valsts un pašvaldību noteiktās prasības un komersanti pāriešot uz tā saukto "pelēko zonu".
Arī Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija kategoriski iestājās pret kopbraukšanas likumprojektu, biedējot ar ekonomikas lejupslīdi un ēnu ekonomiku taksometru nozarē.
Likuma grozījumu autori gan pēcāk, kā informēja Saeimas Preses dienestā, norādīja, ka kopbraukšanas regulējums nav domāts, lai grautu taksometru nozari un regulēto tirgu pasažieru pārvadāšanai, bet gan samazināt automašīnu skaitu, piemēram, intensīvas satiksmes apstākļos.
Kopbraukšanas pakalpojumu sistēma būtu jāveido tā, lai tā spētu darboties blakus jau pašreizējām sistēmām, veicinot konkurenci un pakalpojumu iespēju apjomu.
Likumprojekts paredz, ka kopbraukšanas pakalpojumus varēs sniegt jebkurš autovadītājs, kurš būs reģistrēts kā šāda pakalpojuma sniedzējs transporta tīkla platformā, kuru uztur licencēts transporta tīkla operators.
Šāda pakalpojuma sniedzējam būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam vai saimnieciskās darbības veicējam. Valdībai būs jānosaka minimālās prasības kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem un transporta tīkla operatoriem.
Grozījumu autori norādījuši, ka līdz ar likuma grozījumiem cita starpā ir nepieciešams veicināt bezskaidras naudas norēķinus, tādējādi nodrošinot caurskatāmu finanšu plūsmu starp pakalpojumu saņēmēju un sniedzēju, atvieglojot nodokļu iekasēšanu valsts budžetā, kā arī palīdzot mazināt pelēkās ekonomikas īpatsvaru.
Par likuma grozījumiem Saeimai vēl būs jālemj otrajā un trešajā lasījumā.
