Intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" viņa kategoriski noliedza uzņēmēju privātās sarunās pausto, ka, tiklīdz kā tiek apstrīdēts kāds no VID lēmumiem, uzņēmumā tiek veikta pārbaude pēc pārbaudes.
"Nē. Tā nav. Kontroles pārvaldē direktors ir tas, kas apstiprina audita plānu. Ir izstrādātas riska analīzes sistēmas, kur pēc nodokļu nenomaksas riska lieluma dilstošā secībā sarindotas visas juridiskās un fiziskās personas. Un pārbaudes tiek veiktas pēc saraksta dilstošā secībā," skaidro Pētersone.
Viņa gan atzīst, ka atceltie lēmumi tiek analizēti, bet tikai tādēļ, lai līdzīgas kļūdas vairs nepieļautu, lai nenāktos pieņemt nelabvēlīgus lēmumus un pēc tam tos mainīt vai atcelt.
Viņa uzsvēra, ka uzņēmējiem nevajadzētu būt bažām, ka apstrīdētu lēmumu dēļ notiek pārbaudes.
Pētersone arī ir pārliecināta, ka VID būtībā vairāk ir mehānisms, kas nodrošina valsts varas un sabiedrības mijiedarbību, nevis represīva iestāde. Par to liecinot arī VID uzbūve - spēka vienībās jeb represīvajās struktūrās nestrādā pat puse darbinieku. Muitas kriminālpārvaldē un Finanšu policijas pārvaldē strādā ap 250 cilvēku, Kontroles pārvaldē - vairāk nekā 600 darbinieku no pāri par 4000 darbinieku.
Tas apliecinot, ka tomēr VID orientējas uz brīvprātīgu nodokļu nomaksu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
