Baltijas jūras ostu starpā arvien palielināsies konkurence un arvien būtiskāku lomu reģionā spēlēs Krievijas ostas, secināts kompānijas “KPMG Baltics” |Baltijas jūras ostu konkurētspējas pētījuma provizoriskie rezultāti.
Pētījuma autori norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstu ostu apkalpoto kravu īpatsvars ir samazinājies no divām trešdaļām līdz mazāk nekā pusei no Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu kravu apgrozījuma.
2012.gadā Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu apgrozījums sasniedza 344 miljonus tonnu, tajā skaitā 40% bija Baltijas valstu ostu apgrozījums.
Lai saglabātu konkurētspēju un vēlamo kravu apjomu, Baltijas valstu ostām būs nepieciešams kāpināt efektivitāti, būtiski pilnveidot ostu un termināļu infrastruktūru, kā arī paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.
"KPMG Baltics" asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose norāda, ka visos trīs galvenajos reģiona ostu kravu veidos - naftas produkti, akmeņogles un konteineri - šobrīd jau dominē Krievijas ostas. Naftas produktu pārkraušanā līderis ir Primorskas osta, bet ar katru gadu pieaug arī jaunizveidotās Ustjlugas ostas loma, kas ir tiešs konkurents Baltijas ostām un jau ir apsteigusi Ventspili un Tallinu. Tāpat Ustjlugas osta ir apsteigusi līdzšinējo līderi, Rīgas ostu, akmeņogļu pārkraušanā. Savukārt Sanktpēterburgas osta dominē konteinerkravu pārvadājumos.
Kompānijas Transporta un Loģistikas sektora vadītāja un uzņēmuma partnere Latvijā Armine Movsisjana atzīst,ka viena no problēmām ostu attīstībā ir arī teritoriālie ierobežojumi, kas rodas pilsētas paplašināšanās dēļ.
Ņemot vērā esošo infrastruktūru un termināļus, Rīgas Brīvostas potenciālā kravu apgrozījuma kapacitāte ir aptuveni 47 miljoni tonnu. Ostas attīstību kavē fakts, ka esošo termināļu paplašināšanai trūkst zemes, kā arī ostas dzelzceļa infrastruktūras caurlaidspēja ir ierobežota. Savukārt Tallinas ostai ir iespējams paplašināties, izmantojot jūras teritoriju, tomēr arī šajā gadījumā attīstību ierobežo pilsētas centra tuvums. Ar līdzīgu problēmu saskārās arī Sanktpēterburgas osta, kas to atrisināja, izveidojot Ustjlugas ostu. Paredzams, ka līdz 2018. gadam šī osta trīskāršos savu kapacitāti un kļūs par neapstrīdamu kravu pārvadājumu līderi Baltijas jūras austrumu piekrastē, norāda Movsisjana.
Pēdējo divu gadu laikā Baltijas jūras austrumu piekrastes 10 lielākajās ostās kravu apgrozījums ir pieaudzis vidēji par 8% katru gadu. Pērn kāpumu ir piedzīvojušas visas trīs lielās Latvijas ostas, bet Tallinas un Klaipēdas ostā kravu apgrozījums salīdzinājumā ar 2011. gadu ir samazinājies. Liepājā kravu apjoms ir pieaudzis pat par 50%, bet Rīgas Brīvosta ir kļuvusi par lielāko Baltijas valstu ostu pēc kravu apgrozījuma. Tomēr jāņem vērā, ka Krievijas Ustjlugas ostā pērn kravu apjoms ir pat divkāršojies.
Līdz 65% Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu kravu plūsmas veido nafta un akmeņogles. Jēlnaftas, naftas un naftas produktu kravu izcelsmes valsts galvenokārt ir Krievija, un tieši Krievijas ostās pārkrauj vairāk nekā 70% no kopējā naftas apjoma Baltijas jūras austrumu piekrastes ostās.
Pirmo vietu starp reģiona ostām šo kravu ziņā ieņem Primorskas osta, kuras galvenā specializācija ir naftas un dīzeļdegvielas pārkraušana un kura 2012. gadā pārkrāva 75 miljonus tonnu jeb 40% no reģiona kopējā naftas produktu apgrozījuma. Otro vietu ar gandrīz 27 miljoniem tonnu naftas produktu gadā pēdējo divu gadu laikā ir sasniegusi jaunizveidotā Ustjlugas osta. Tās izveide kopā ar Krievijā īstenoto dzelzceļa tarifu samazināšanas politiku ir veicinājusi naftas kravu apjomu samazināšanos Baltijas valstu ostās.