Balstoties uz Ekonomikas ministrijas publicētajiem datiem, šā gada sākumā Latvijā bija reģistrēti teju 350 subsidētās elektroenerģijas ražotāji, to kopējais apgrozījums kopš 2015. gada palielinājies par 1,68%, pērn tam sasniedzot 1,21 miljardu eiro, liecina "Lursoft" veiktais pētījums.
Peļņas kāpums šajā periodā bijis ievērojamāks – 2015. gadā pētījumā iekļautie elektroenerģijas ražotāji pēc nodokļu nomaksas nopelnījuši 118,37 miljonus eiro, 2016. gadā – 149,05 miljonus eiro, bet pagājušajā gadā to peļņa palielinājusies vēl par 30,41%, sasniedzot jau 194,37 miljonus eiro. Šo uzņēmumu vidējais vecums ir 16 gadi, un trešdaļa no tiem reģistrēti Rīgā.
Jāteic gan, ka lauvas tiesa no kopējā apgrozījuma un peļņas pienākas atsevišķiem līderiem. Piemēram, AS "Latvenergo" vien pagājušajā gadā apgrozījusi 498,58 miljonus eiro un nopelnījusi 150,89 miljonus eiro. Savukārt AS "Rīgas Siltums" 2017. gadā strādājusi ar 152,32 miljonu eiro apgrozījumu un 7,76 miljonu eiro peļņu. Ekonomikas ministrijas sniegtie dati liecina, ka gada sākumā AS "Latvenergo" saņēmusi atbalstu par četrām elektrostacijām, bet AS "Rīgas Siltums" – par piecām, no kurām trijās enerģijas ražošanai tiek izmantota dabasgāze, vienā – koksne, bet vēl vienā iegūta no biomasas.
Balstoties uz Ekonomikas ministrijas publicētajiem datiem, uz šā gada 18. janvāri Subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistrā reģistrēti 348 uzņēmumi un tiem pieder kopskaitā 434 elektrostacijas. No tām 33,87% elektroenerģijas ražošanā izmanto ūdens resursus, 22,81% – dabasgāzi, bet vēl 14,29% – biogāzi.
Šovasar 62 komersantiem, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, Ekonomikas ministrija izteikusi brīdinājumus par nodokļu parādiem.
Izmaiņas regulējumā stājušās spēkā šā gada aprīlī, nosakot stingrākas kontroles prasības attiecībā uz nodokļu parādu esamību komersantiem, kuriem piešķirtas tiesības tirgot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija divas reizes gadā pārbauda, vai minētajiem uzņēmumiem nav nodokļu parādi.
Pirmajā pārbaudē šogad nodokļu parāda esamība konstatēta teju piektdaļai jeb 18,18% no kopējā uzņēmumu skaita, kas saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu. Nākamo pārbaudi par nodokļu parādiem Ekonomikas ministrija plāno veikt šā gada novembrī, savukārt "Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka augusta sākumā nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, bija 54 elektroenerģijas ražotājiem, 47 no tiem nodokļu parāds pārsniedzis vienu tūkstoti eiro, savukārt septembra sākumā nodokļa parāds bijis vairs tikai 18 uzņēmumiem, kas apliecina, ka brīdinājums līdz septembrim nomaksāt nodokļus, pretējā gadījumā komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības tirgot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, daļai uzņēmēju bijis pietiekams motivators veikt nodokļu nomaksu. No šiem 18 subsidētās elektroenerģijas ražotājiem septiņi uzņēmumi mēneša laikā savu nodokļa parādu samazinājuši. Savukārt SIA "Sabiedrība Mārupe" tas teju trīskāršojies, sasniedzot 32,88 tūkstošus eiro, bet AS "Agrofirma Tērvete" mēneša laikā palielinājies no 41,00 tūkstoša eiro līdz 110,30 tūkstošiem eiro.
"Lursoft", balstoties uz VID sniegto informāciju, aprēķinājis ka šā gada augusta sākumā tie elektroenerģijas ražotāji, kuru nodokļu parāds pārsniedzis 150 eiro, nodokļos valstij parādā bija 2,92 miljonus eiro, savukārt septembra sākumā subsidētās elektroenerģijas ražotāju nodokļu parāds samazinājies līdz 1,86 miljonam eiro (-36,30%).
Lielākais parādnieks ir SIA "Biodegviela", kura nodokļu parāds šā gada jūnijā bija pat 530,69 tūkstoši eiro, septembra sākumā tas samazinājies līdz 363,53 tūkstošiem eiro. Jau kopš 2016. gada novembra SIA "Biodegviela" ir spēkā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes piemērotais nodrošinājums, kas liedz uzņēmumam reģistrēt jaunas komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt.
Visbiežāk kā uzņēmumu, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, kapitāldaļu turētāji reģistrētas trīs kompānijas no Igaunijas – "WNDE Solutions OU", "Viride OU" un "Autour Vole OU". Minētie uzņēmumi dala 12 elektroenerģijas ražotāju kapitāldaļas, bet to patiesā labuma guvēji ir Latvijas valsts piederīgie Sergejs Bunakovs, Leonīds Kiļs un Maksims Solomončuks.
Analizējot šo uzņēmumu finanšu datus, tie atklāj samērā bēdīgu ainu – pēdējos gados visi 12 uzņēmumi strādājuši ar zaudējumiem. Ja 2015. gadā igauņu kompānijām piederošo 12 elektroenerģijas ražotāju kopējie zaudējumi veidojuši 722,60 tūkstošus eiro, tad 2016. gadā tie pieauguši līdz 802,50 tūkstošiem eiro, savukārt pērn atkal nedaudz samazinājušies, sarūkot līdz 735,73 tūkstošiem eiro. Uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017. gadā veidojis 698,78 tūkstošus eiro.
Tikai par vienu subsidētās elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu mazāk pieder holdingkompānijai SIA "Inpo 5", kuras patiesā labuma guvēja pastarpināti caur tādiem uzņēmumiem kā SIA "Inpo 24", SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem", SIA "Privāto aktīvu pārvalde" ir kādreizējā politiķa Šķēles ģimene. Atšķirībā no iepriekš pieminētajām igauņu kompānijām piederošajiem elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem, Šķēles ģimenei 11 piederošie vēja enerģijas ražošanas uzņēmumi ik gadu apgroza vairākus miljonus eiro un strādā ar peļņu.
"Lursof" apkopotā informācija rāda, ka SIA "Inpo 5" piederošie uzņēmumi 2017. gadā apgrozījuši 4,34 miljonus eiro un nopelnījuši 460,23 tūkstošus eiro, bet, piemēram, 2015. gadā to peļņa pat sasniegusi 1,04 miljonus eiro. Ik gadu minētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksā vairāk nekā vienu miljonu eiro – pērn tie bijuši 1,21 miljons eiro.
Sarakstu noslēdz Armands Zemītis, kuram pieder daļas sešos uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju. Uzņēmējs pirmo reizi kā dalībnieks kādā no Latvijas uzņēmumiem reģistrēts 2009. gadā, savukārt patlaban Zemītim pieder daļas 15 uzņēmumos, no tiem seši reģistrēti kā subsidētās elektroenerģijas ražotāji. No tiem vislielāko apgrozījumu 2017. gadā uzrādījis SIA "Golden Eagle", kuram reģistrētas trīs elektrostacijas Tukuma novadā. SIA "Golden Eagle", kurā Zemītim pieder 20% kapitāldaļu, 2017. gadā apgrozījis 1,24 miljonus eiro un gadu noslēdzis ar 170,90 tūkstošiem eiro zaudējumiem.
Visvairāk elektrostaciju, balstoties uz Ekonomikas ministrijas sniegtajiem datiem, pieder SIA "Novators" – kopskaitā astoņas. Pats uzņēmums reģistrēts kā vēl četru uzņēmumu dalībnieks. "Lursoft" izpētījis, ka arī šie četri uzņēmumi iekļauti Subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistrā.
SIA "Novators" vienīgais dalībnieks un arī amatpersona ir Ivans Bergmanis. SIA "Novators" ir viens no senāk reģistrētajiem uzņēmumiem, kas saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, tas reģistrēts 1991. gadā. Apgrozījuma ziņā uzņēmumam vissekmīgākais bijis 2007. gads, kad tas apgrozījis 2,91 miljonu eiro, savukārt pēdējo gadu veiksmīgākais rezultāts sasniegts pērn – SIA "Novators" 2017. gadā apgrozījis 1,71 miljonu eiro un guvis tā darbības laikā lielāko peļņu – 653,44 tūkstošus eiro. Ja vēl 2007. gadā lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma (75,31%) veidojuši ieņēmumi no celtniecības darbiem un tikai piektdaļu elektrības ražošana, tad 2017. gadā ieņēmumi no elektroenerģijas ražošanas sastādīja jau 77,13%, bet pārējo daļu veido nomas maksa no pamatlīdzekļu izmantošanas un ieņēmumi no nekustamā īpašuma nomas.
