Finanšu ministrija (FM) skaidroja, ka šāda prakse ir vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tajā skaitā Vācijā, turklāt arī ES direktīvas nosaka prasības tikai publiskā piedāvājuma izteikšanai un neparedz turpmāku šādu vērtspapīru apgrozības uzraudzību.
Jaunais likums arī noteic, ka visu publisko akciju sabiedrību akcijas ir jākotē Rīgas Fondu biržā. Savukārt tiem vairākuma akcionāriem, kuri būs balsojuši pret publiskās akciju sabiedrības akciju kotēšanu biržā, būs jāizsaka akciju atpirkšanas piedāvājums mazākuma akcionāriem, un uzņēmums tiks pārveidots slēgtā akciju sabiedrībā.
Likums arī reglamentē to, kā veidojas akciju atpirkšanas cena - tā var veidoties, dalot tīros publiskās akciju sabiedrības aktīvus ar publisko akciju skaitu, vai pēc vidēji svērtās akciju cenas biržā pēdējā gada laikā. Likums noteic, ka akcijas jāatpērk par augstāko cenu.
Rīgas Fondu biržas prezidents Guntars Kokorevičs jauno likumu kopumā iepriekš atzina par labu un ļoti nepieciešamu turpmākai vērtspapīru tirgus attīstībai un darbībai. Taču biržas prezidents pauda pārsteigumu par šī likuma anotācijā teikto, ka kapitāla piesaisti atvieglo uzraudzības atcelšana noteiktam tirgus segmentam.
"Īpaši laikā, kad visā pasaulē cīnās pret korporatīviem noziegumiem publiskajās akciju sabiedrībās, kā arī par lielāku investoru tiesību aizsardzību regulētajos tirgos. Un grūti iedomāties to plašo investoru loku, kuri steigsies ieguldīt vērtspapīros, kam nav nodrošināta otrreizējā tirdzniecība un kurus neviens neuzrauga. Šāda likuma ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi novērtējums vairāk norāda uz nepilnīgu izpratni par mūsdienu regulētu kapitāla tirgu darbību," norādīja Kokorevičs.
Jaunais likums salīdzinājumā ar likumā par vērtspapīriem noteiktajām prasībām arī vienkāršos kārtību, kādā kredītiestādes, kas saņēmušas FKTK licenci kredītiestādes darbībai, būs tiesīgas sākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.
Turpmāk šādām kredītiestādēm vairs nebūs jāsaņem atsevišķa licence, tikai jāinformē komisija par vērtspapīru uzskaites un datu bāzes aizsardzības noteikumiem, kā arī struktūrvienības, kas sniegs ieguldījumu pakalpojumus, nolikums.
Ja 30 dienu laikā pēc šo dokumentu iesniegšanas kredītiestāde nebūs saņēmusi FKTK iebildumus, tā varēs sākt sniegt ieguldījumu pakalpojumus.
Tāpat likums paredz atvieglot kārtību, kādā Latvijā licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības ir tiesīgas sākt sniegt ieguldījumu pakalpojumus ES un Eiropas ekonomiskās telpas valstīs, noteic iekšējās informācijas izmantošanas aizliegumu un tirgus manipulāciju aizliegumu, kā arī nosaka informācijas apmaiņas kārtību ar ES dalībvalstu uzraudzības institūcijām.
"Likums veicinās ieguldītāju uzticību finanšu un kapitāla tirgum," jaunā likuma nepieciešamību pamato FM. Paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2004.gada 1.janvārī.
Ministrijas speciālisti atgādina, ka šobrīd spēkā esošais likums par vērtspapīriem izstrādāts deviņdesmito gadu sākumā, pamatojoties galvenokārt uz ASV pieredzi, taču kopš tā spēkā stāšanās ir būtiski mainījusies gan vērtspapīru tirgus infrastruktūra Latvijā, gan pasaulē atzītā vērtspapīru tirgus regulēšanas prakse. Grozījumi vērtspapīru likumā, kurā tāpat vairākkārt jau ir veiktas būtiskas izmaiņas, būtu tik plaši, ka radās nepieciešamība izstrādāt jaunu likumu.
Līdz ar jauno likumu Saeima lemj arī par grozījumiem valsts fondēto pensiju likumā, ieguldītāju aizsardzības likumā, krājaizdevu sabiedrību likumā, grozījumiem likumos par privātajiem pensiju fondiem, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, par biržām, kā arī izmaiņām citos likumos, kas regulē vērtspapīru tirgu Latvijā.
Tostarp grozījumi krimināllikumā paredz noteikt atbildību ne tikai par nelikumīgām darbībām ar vērtspapīriem un maksāšanas līdzekļiem, bet arī par iekšējās informācijas izmantošanas aizlieguma pārkāpumiem un tirgus manipulācijām.
Par šiem pārkāpumiem varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par vērtspapīru vai naudas viltošanu, nolaupīšanu, iznīcināšanu, bojāšanu vai nelikumīgu izmantošanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, bet par šiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti, lielā apjomā vai organizētā grupā, - pat ar brīvības atņemšanu līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
