Šogad pirmajā ceturksnī ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars banku kopējā kredītportfelī samazinājās no 6,9% līdz 6,7%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija.
Mērens - virs 90 dienām - kavēto kredītu sarukums bija vērojams gan rezidentu mājsaimniecību, gan rezidentu uzņēmumu portfelī. Savukārt nerezidentu virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars attiecīgajā portfelī pieauga no 5,3% līdz 5,5%.
Kopējais kavēto kredītu īpatsvars pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 13,1%, pieaugot salīdzinājumā ar 12,3% 2014.gada beigās. Šo kāpumu sekmēja neliels kavēto kredītu pieaugums līdz 30 dienām, kuram bieži ir īslaicīgs raksturs, skaidro FKTK.
Tautsaimniecības nozaru dalījumā virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars visstraujāk saruka apstrādes rūpniecībā un tirdzniecības nozarē.
Tirdzniecības nozarē bija vērojams arī pārstrukturēto kredītu īpatsvara sarukums, turpretī apstrādes rūpniecībā pieauga pārstrukturēto kredītu apmērs un īpatsvars no 9,8% līdz 11,6% ceturkšņa laikā. Tādējādi virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvara sarukums vēl nav tik viennozīmīgs signāls kredītriska sarukumam, atzīst FKTK.
Kopumā pirmajā ceturksnī pārstrukturēto kredītu īpatsvars portfelī pieauga no 7,6% līdz 8,9%. Lielākais devums pieaugumā bija nerezidentiem izsniegtajiem kredītiem - pārstrukturēto kredītu īpatsvars attiecīgajā portfelī pieauga no 8,1% līdz 15,8%. Turpretī rezidentu portfelī pārstrukturēto kredītu īpatsvars būtiski nemainījās, marta beigās sasniedzot 7,6% no attiecīgā portfeļa (2014.gada beigās šis rādītājs bija 7,5%), tādējādi ceturkšņa laikā būtiski nemainījās rezidentu kredītportfeļa kvalitāte. Rezidentu kredītporfelis veidoja vairāk nekā 85% no kopējā Latvijas kredītiestāžu portfeļa.
Banku izveidotie uzkrājumi marta beigās bija augstā līmenī - 79% attiecībā pret virs 90 dienām kavēto kredītu apmēru un 5,3% attiecībā pret kopējo kredītportfeli.
