Foto: Shutterstock
Pusotru gadu pēc cenu monitoringa, kas Latvijā īstenots saistībā ar eiro ieviešanu, dārgāka kļuvusi kafija un šokolāde, bet cenas samazinājums vērojams rīsiem un sēklu maizei, liecina "LNT Ziņu TOP 10" jūnijā veiktie novērojumi.

Preču cenas fiksēšanai izvēlētas savulaik valsts pasūtītajā monitoringā iekļautas lielveikalu ķēdes divas tirdzniecības vietas Rīgā un Jelgavā, izvēloties tieši tos pašus produktus. Preču grozā iekļauti rīsi, maize, zobu pasta, kafija, vaniļas sieriņš, šokolāde, auzu pārslas un apelsīnu sula, un to cenas salīdzinātas ar 2014. gada decembri, kad eiro ieviešanas cenu monitorings veikts pēdējo reizi.

Novērojumi liecina, ka pusotra gada laikā dārgāks kļuvis "Merrild" kafijas puskilograma iepakojums, kas tagad veikalā Rīgā maksā par vienu eiro vairāk jeb 7,99 eiro, bet Jelgavā - par 0,6 eiro vairāk jeb 7,59 eiro. Par 0,3 līdz 0,4 eiro dārgāka kļuvusi arī "Laimas" šokolāde ar riekstiem, kas abās pilsētās maksā 1,49 eiro.

Pusotra gada laikā cena nav mainījusies zobu pastai "Colgate Original", kas joprojām maksā 2,15 eiro, vaniļas sieriņam "Kārums", kas abos veikalos joprojām maksā 0,33 eiro, auzu pārslām "Herkuless", kas maksā 0,84 eiro, kā arī apelsīnu sulai "Cido", kuras cena ir 1,35 eiro.

Savukārt cenas samazinājums fiksēts rīsiem "Valdo" puskilograma iepakojumā - abās vietās tie ir par 0,15 eiro lētāki un maksā 0,92 eiro. Savukārt "Pļavas sēklu maizei" cena samazinājusies par 0,02 eiro līdz 0,65 eiro.

Raidījums secinājis, ka nejauši izvēlētie produkti nepamatotu cenu pieaugumu no pārejas uz eiro nav piedzīvojuši. Kafijas sadārdzināšanos raidījums skaidro kā atbalsi uz kafijas krīzi Brazīlijā, bet par šokolādi speciālistu domas daloties.

"SEB" bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis skaidro, ka cena ir subjektīva lieta. "Ja patērētājs to pieņem, tad arī pārdevējs to mēģina izmantot, lai būtu acij tīkama. Mēs redzam, ka atsevišķos pakalpojumos tā pieaug, lai arī nav adekvāti nosacījumi, bet ir jomas, kas pēc iestāšanās eirozonā ir izlīdzinājušās, un tur redzam kritumu," secinājis eksperts.

Komentējot izmaiņas kopējā patēriņa grozā, viņš norādījis, ka inflācija ir niecīga un izmaiņas atšķiras pa sadaļām. Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe secinājusi, ka pārtikas cenas gan pasaulē, gan Latvijā ir bijušas stabilas vai samazinājušās.

"Viens no iemesliem - ir labas graudu cenas bijušas. Tas savukārt nozīmē, ka arī gaļai ir zemāka cena, olām. Kritušas ir naftas cenas, jo tās ļoti korelē ar pārtikas cenu," komentējusi Gulbe. Savukārt maizes cena ilgi bijusi neadekvāti zema. "Mums konkurence ir tika liela un tas uzcenojums. Nezinu, kā viņi vispār izdzīvoja, nebija ekonomiskā pamatojuma tik zemai maizes cenai. Tā dažos segmentos ir pieaugusi," vērtējusi Gulbe.

Patlaban statistiķi ziņo par ļoti nelielu inflāciju, un var prognozēt, ka nosacīti "patērētājam draudzīgas" pārtikas cenas varētu saglabāties arī šogad.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!