Pēdējo pāris mēnešu laikā skaļākie piemēri ir gan Krievijas investoru ienākšana Rīgas piena kombinātā, Rīgas ostas tranzīta kompānijas "ManTess" pārdošana nīderlandiešiem, "Pūre Food" pārdošana Beļģijas koncernam "Puratos", norādīja "De facto"
Bijušais "Pure Food" īpašnieks Aivars Žimants raidījumam skaidroja, ka uzņēmuma straujai izaugsmei nepieciešamas lielas investīcijas, bet bankas naudu solījušas pa nelielām daļām. Tāpēc vienīgā izvēle esot bijusi piesaistīt stratēģisko investoru – uzņēmumu pārdot. Krīzes laika uzņēmums strādājis ar pieaugošu apgrozījumu un peļņu, 75-80% no saražotā tiek eksportēts. Darījuma summu gan netiek atklāta, bet rēķinot uzņēmuma vērtību pēc gada pārskata datiem tā varētu būt no 5 līdz 10 miljoniem latu, ziņoja "De facto".
Uzņēmumi, kuriem Latvijā kļuvis par šauru un kuriem nepieciešami līdzekļi un atbalsts starptautisko tirgu iekarošanai vai uzņēmumi, kuri nonākuši finanšu grūtībās – kā risinājumu izvēlas uzņēmumu pārdošanu. Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova "De facto" norādīja, ka šādu ceļu Latvijas uzņēmumi izvēlas, jo Latvijā nav pietiekami attīstīti citi ārējās finansēšanas veidi – biznesa eņģeļi, riska kapitāla fondi. Viņa atzina, ka ir zināms pamats apgalvot, ka banku pašreizējā piesardzīgā kreditēšanas politika spiež Latvijas uzņēmējus pārdot savus uzņēmumus.
Pēdējos 10 gados no redzamākajiem 16 pārdotajiem Latvijas pārtikas ražotājiem, 13 tikuši pārdoti ārvalstu investoriem, tai skaitā "Spilva", "Dobeles dzirnavnieks", "Cido Grupa", Jēkabpils piena kombināts, "Rīgas Piensaimnieks", "Triāls", "Latvijas Balzams".
Arī mazumtirdzniecībā – no 14 pārdotajiem uzņēmumiem 12 ir tikuši nevis vietējam, bet ārvalstu kapitālam. Līdzīga situācija vērojama arī mežsaimniecības un kokapstrādes nozarē, kur no 10 pārdotajiem uzņēmumiem – 7 tikuši ārvalstu investoriem.
Fakts, ka Latvijas uzņēmumus uzpērk arvien vairāk ārzemju kapitāls un nevis vietējie uzņēmēji esot saistīts gan ar uzkrātā kapitāla trūkumu Latvijā, gan ar globalizāciju. Eksperti uzskata – nav pamata bažām. Ja uzņēmums turpina strādāt un maksāt nodokļus, saglabā darba vietas un jaunais īpašnieks pat palīdz ar pieeju jauniem eksporta tirgiem, viss esot kārtībā.
"Prudentia" partneris un investīciju baņķieris Ģirts Rungainis raidījumam skaidroka, ka "mēs caurmērā esam dumjāki, mēs nemākam". Rungainis uzskata, ka Latvijas valsts neko nav darījusi, lai tās uzņēmēji būtu labāk pozicionēti ekspansijai uz citām valstīm. "Brīvais tirgus ir fikcija. Visas Rietumu valstis ļoti rūpīgi seko līdzi un atdod mehānismus kā ietekmēt – kā attīstīt to ražošanu ko grib. Latvijā tas nedarbojas. Latvijā ir muļķīga valsts pārvalde – ceru, ka mēs to sapratīsim ātrāk nekā izbeigsimies," pauda Rungainis.